Vai tā drīzāk nav noteikta veida sajūtu, kuru nevar kaut kā uzspiest ar "rituāliem" ? un nevajag arī uzspiest.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ņemot vērā ka jaunieši parasti vēlas pieaugt un tikt atzīti par pieaugušiem, šāds notikums, vai rituāls nebūtu uzpiests. Sajūtu var gaidīt līdz pensijai un arī nesagaidīt, tāpēc nepieciešams atskaites punkts no kura jaunais cilvēks var oficiāli sākt uzvesties kā pieaugušais.

Agrākajos laikos šādas iesvētīšanas, pilngadības svētki, uzņemšana karavīros notika 14-18(varu sameloties) gadu vecumā. Mūsdienās ir pases izsniegšana, autovadītāja tiesību saņemšana, atļauja pirkt alkoholu. Vajag kautko citu. Neesmu vēl izdomājis ko un kā, bet man vēl ir ~12 gadi laika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domāju, ka darbam ir tāda nozīme. piemēram, es vēl neesmu nekad un nekur oficiāli strādājusi, bet šķiet, tiklīdz es to sākšu darīt, tā arī mana attieksme mainīsies. vismaz jau nu darbā/pret darbu.
Tāpat arī šķiet, ka tādām lietām jānotiek kinda automātiski, jo visu laiku jau mainās apkārtējā vide, vienkārši citiem tāda atbildības un pienākuma sajūta ir vairāk ieaudzināta, citiem mazāk. un tiem, kam mazāk, parasti arī tos aukstos ūdensspaiņus uz galvas kāds uzlej kaut kad dzīves laikā.
Bet kāpēc Tev ir vēl ~12 gadi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Automātiski tas īsti nenotiek, tāpat nepieciešams kāds pamudinājums, tā teikt lai dzive piespiež, bet manuprāt, vajag lai ir tā pa smuko, ar iegūtu statusu un bez atkāpšanās iespējas.

Darbs ir ikdiena, apliecināšanās pašam pelnot ir laba lieta, bet tāda verdzības smaka tam visam, itkā pieaugšanas vienīgais mērķis būtu strādāt.

12 gadi līdz laikam, kad man bērnam vajadzēs šādu atskaites punktu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oficiāla iekšējā bērna nogalināšana : (

darbs jau nekas vairāk par verdzību nav ;D
bet nu, lai veicās izdomāt : )

(Reply to this) (Parent)