Taisies dibināt jaunu sektu? :)

(Reply to this) (Thread)

Nepastarpinātās patiesības mūžīgā uguns.

Nosaukums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par garu un grūti izrunājamu. Bez mistērijas. Es drīzāk tad rekomendētu Taisnā uguns. Un saīsinājums ar labs - TU.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēc pieminētās sektas dibināšanas izdomāju, ka ja tā ir mana sekta, tad nosaukumam saīsinājumā jābūt manam cibas vārdam.

Mūžību
Aptverošā
Patiesi
Augstākā
Taisnīguma
Spēks

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Perfetto :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko domā par garīgumu bez vidutājiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domāju, ka atstāt cilvēku vienu, bez nepieciešamības sevi regulāri konfrontēt ar citu cilvēku garīgumu, nozīmē lielāku risku apmaldīties. Retais ir tas, kurš noturas. Bet nenoliedzu, ka ir kādi tuksneša tēvi, kuru idejas mani uzrunā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sabiedrībā neesam vieni, vienmēr ir kāds, kam palūgt padomu, vai ko ņemt par piemēru.
No kļūdām mācās labāk, kā no citu vārdiem.

Samazinot vidutāju nozīmību atkrīt liels daudzums dažādu, manuprāt, lieku ārišķīgo atribūtu un ar tiem saistītie riski, gan citiem, gan garīgā ceļa gājējiem. Baznīcas un klosteri, manuprāt, ir vajadzīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mācas gan no klūdām, gan no citu cilvēku dzīvota piemēra. ja cita vārdiem nav seguma viņa paša rīcībā, tad gan parasti no tā nemācās, jā.
Kas ir tie tavuprāt liekie ārišķīgie atribūti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tā vispārīgi, tad paskatamies uz sākotnējiem franciskāņiem un viss pārējais ir lieks. Tas ir pārspīlētajā versijā, jo ļoti daudzas kultūras vērtības radītas tieši pateicoties bagātai un greznai garīdzniecībai, bet principā jā, franciskāņu pieeja. Otrs variants būtu, sabiedrības labprātīgi uzturēts garīgo pakalpojumu sniedzējs, bez vērtību uzkrāšanas.

Jāņem vērā, ka neesmu kristietis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ņemu vērā, ka tu neesi kristietis, tāpēc pārsteidzoši, ka tu kaut ko no tā vēlies paturēt vai izmainīt. Kāpēc gan, ja tev pašam nevajag?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja redzu, ka kautkas darbojas un palīdz cilvēkiem, tad tas ir atstājams, ja nav pieejama cita alternatīva pietiekamā apjomā.

Man personīgi nevajag, tiešā veidā, ja kristietība dod mieru/samierināšanos/dzīves jēgu/... tiem, kam tas nepieciešams, tas nozīmē, ka arī man ir mierīgāka dzīve kopumā, kamēr šie kristieši pārāk neuzbāžas ar savu jaunatklāto pasauli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaidrs :) un kas ar to sākotnējo postā aprakstīto ideju? to arī vajag, lai citi būtu mierīgāki un tev netraucētu dzīvot?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kopumā jā, viss ir vajadzīgs, lai man būtu mierīgāka dzīve :).

Bet. Šobrīd bez lielas ņemšanās tas, manuprāt, vairs nav iespējams, tā ka nāksies vien padarboties arī pašam.

Doma, par nevajadzīgu un ļaunprātīgu vidutāju izslēgšanu no spēles, ir pārliekama uz praktiski jebkuru svēru, bet paredz, ka vismaz 10% aktīvo cilvēku(no sabiedrības) būs jākļūst par ekspertiem pašiem priekš sevis un apkārtējiem, apmēram kā es šeit cibā reizēm izpaužos.

Vai esi gatava, ka pasaule būtiski mainīsies un lai izmaiņas būtu pareizās arī dot savu ieguldījumu tādā apmērā, kā uzskatīsi par nepieciešamu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par pēdējo jautājumu. būtiskām izmaiņām nekad nevar būt līdz galam gatavs, taču mācos pārlieku nepieķerties pastāvošajam komforta līmenim.
par pareizo virzienu (kas domāju mums abiem varētu atšķirties). šo to es daru. vai pietiekami, nezinu, vienmēr var vairāk. dažreiz mani aptur tas, ka māc šaubas vai es ar savu labo gribu, bet nepietiekamajām zināšanām drīzāk situāciju nepasliktinu. kas protams arī var pārvērsties par ērtu atrunu, "darīšu, kad būšu gana gudra", kas nekad nepienāk.
pēc kādiem kritērijiem tu izlem, ka zini, kas būtu pareizās izmaiņas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šobrīd nevar saprast, kuras izmaiņas var kur aizvest, bet ir lietas, kas nav principiāli pieļaujamas, tāpat kā kristiešiem ir savas sarkanās līnijas un tās domāju ka sakrīt ar manu izpratni par virzienu, kaut nedaudz atšķirīgu iemeslu pēc. Detaļas mums var nesakrist.

Par darīšanu jā, atlikt vairs nevar un uzsākt ir grūti, jo mierīgi apstāties visdrīzākais vairs nesanāks, tāpēc vilcinu līdz pēdējam, bet nu palēnām kustos cerībā, ka kāds cits darīs, vai viss pats nokārtosies :).

Par komforta līmeni, ļoti piekrītu.

(Reply to this) (Parent)