par pēdējo jautājumu. būtiskām izmaiņām nekad nevar būt līdz galam gatavs, taču mācos pārlieku nepieķerties pastāvošajam komforta līmenim.
par pareizo virzienu (kas domāju mums abiem varētu atšķirties). šo to es daru. vai pietiekami, nezinu, vienmēr var vairāk. dažreiz mani aptur tas, ka māc šaubas vai es ar savu labo gribu, bet nepietiekamajām zināšanām drīzāk situāciju nepasliktinu. kas protams arī var pārvērsties par ērtu atrunu, "darīšu, kad būšu gana gudra", kas nekad nepienāk.
pēc kādiem kritērijiem tu izlem, ka zini, kas būtu pareizās izmaiņas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šobrīd nevar saprast, kuras izmaiņas var kur aizvest, bet ir lietas, kas nav principiāli pieļaujamas, tāpat kā kristiešiem ir savas sarkanās līnijas un tās domāju ka sakrīt ar manu izpratni par virzienu, kaut nedaudz atšķirīgu iemeslu pēc. Detaļas mums var nesakrist.

Par darīšanu jā, atlikt vairs nevar un uzsākt ir grūti, jo mierīgi apstāties visdrīzākais vairs nesanāks, tāpēc vilcinu līdz pēdējam, bet nu palēnām kustos cerībā, ka kāds cits darīs, vai viss pats nokārtosies :).

Par komforta līmeni, ļoti piekrītu.

(Reply to this) (Parent)