Varbūt es arī nepietiekoši rūpīgi izlasīju, bet man likās, ka tieši kā nepiešķīra tiesības testēt šo sekvenci? Bet nu nav tik būtiski...

Runājot pa tēmu, man liekas, ka šis lēmums tieši aplūko jautājumu ļoti šaurā nozīmē - ir radīta jauna viela, kas dabā neeksistē (attiecīgais cDNA fragments), bet kas var būt noderīga, un tāpēc to var patentēt. Tas vienkārši ir pēc analoģijas ar ķīmisku vielu vai ko tamlīdzīgu.

Tajā atsaucē par patentējamām baktērijām ir skaidrs piemērs - nav būtiski, vai ir izdomāta ķimikālija, kas noārda naftas produktus, vai baktērija (dzīvs organisms). No patentēšanas viedokļa ir radīta metode kā noārdīt naftas produktus, kas līdz šim nav bijusi pieejama, un nepastāv dabā. Tas, ka patentā ir genomu virkne, nevis mehānisma vai procesa apraksts, sanāk ir "tehniska detaļa".

Bet tagad būtiskākā daļa - tas, ka tev ir patents uz kādu genomu (ko potenciāli varbūt varētu splaisot iekšā olšūnā), nedod tev tiesības uz šo olšūnu (kur nu vēl cilvēku), bet gan tikai uz procesu. Tu vari par šo pakalpojumu prasīt naudu, vai prasīt, lai citi to nedara, un tas arī ir viss. Citiem vārdiem sakot, tas pielīdzinātu genu terapijas patentus patreizējiem zāļu patentiem.

Tāpat jau arī tagad, pēc tā video loģikas sanāktu, ka ja tu savā mašīnā iebūvē manu patentēto karburatoru, tad man pēkšņi rastos tiesības tev atprasīt mašīnu? Tā ir vienkārši absurda ideja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ka absurda, tas jā, jo redz kantoris pieprasīja sev šādas tiesības, kas daļēji ir apmierinātas atzīstot, ka cDNA, kas var atrasties cilvēkā pieder kantorim. No kā var izrietēt tālākas prasības pret cilvēkiem no kantora, kur strīdīgais moments ir kā šis cDNA nokļuvis cilvēkā un kā to pārbaudīt.

Solis iepriekšnospraustā virzienā, kam galā, pēc maniem ieskatiem, ir iespējamība, ka kantorim var piederēt cilvēks.

(Reply to this) (Parent)