| |
[30. Sep 2020|22:27] |
Skatoties Sopranos, mans pohujisms stresa noturība izaudzis vēl nebijušos apmēros.
Atgādinu par pilnmēnesi, turiet savas emocijas stipri ciet. Vispār jau po, bet nu lai ir. :)
Vienīgais, kas pa īstam šobrīd traucē, ka svētdien paredzēts lietus, jo man bija paredzēts kas cits. Ietekmēt nevar, ejam tālāk.
Soprāņi beigušies, noskatīšos Krusttēvu visas daļas, tad Kalnieti, vienu sēriju, tad vēl kādas desmit filmas, kas atvilktas un velkās.
ASV debates neesmu skatījies, Karabaha kariņu, šodien paskatījos, var iziet visādi, vīrusam lieku mīksto, ja nu vienīgi mani ieskaitīs kontaktpersonās un dabūšu atvaļinājumu un uz mežu :). Nekas cits interesants nav pamanīts, sieva skatās kautkādu muļķīgu tv izrādi, kur cilvēki uzlikuši zvēru maskas un tizlojas ar minēšanu.
Tad vēl jāpabeidz zāģēt, jāaizved zari, jo pilsētā nedrīkst dedzināt vispār neko. Varētu vēl pārstādīt vienu upeņu biezokni uz lauka, nodedzināt laukos pāris zaru čupas, apcirst mātessaknes stādiem, uzrakt pārdesmit kvadrātus, izbārstīt pelnus. Kad nobirs lapas aizbraukšu uz tālajiem kapiem, jau sauca pirms pāris nedēļām. Kautko gribās, tik nevar saprast ko, kā tādam kapteinim Zvirbulim.
Valdību pat negribās lamāt, jo skaidrs, ka luņi, bet apnikuši jau sen. Doma, ka varētu pārziemot kautkādā purvmalā un tad pavasarī skatīties, kas izmainījies.
Šī gada pārsteigums - topinambūrs, laksti pie divi metri, bumbuļi pa trīs, četri kīlo no stāda. Garša īpatnēja, nav pat ar ko salīdzināt. |
|
|
