|
18. Jul 2019|23:12 |
Viegli viņam nav bijis, bet man šķiet, ka viņam (vai abiem) ir taisnība arī tajā, ka pārsteidzoši daudzi cilvēki, kuriem bērnībā bijušas visādas lažas, izaug pilnīgi normāli. Tas ir labs pretspars pašreiz popularizētajai upuru domāšanai. Protams, reizēm ir pamatoti slikti, bet cilvēkiem ir pārsteidzošas spējas atgūties un iet cīnīties tālāk. Ja arī bērnībā vai skolā vai jebkurā dzīves posmā ir bijis slikti, tad tomēr nevajag padoties, un vajag iet un meklēt tālāk dzīves jēgu un piepildījumu.
Es varu iedomāties, ka depresijā nav viegli, bet man tomēr patīk filozofijas, ka mazāk meklē cēloņus, kāpēc tā ir, bet vairāk dod pamudinājumu celties un iet tālāk. Jo meklējot cēloņus parasti nonāk pie visas pasaules vainošanas – vecāki bijuši slikti, sabiedrība apcēlusi, pret gejiem slikti izturējās, universitātē tevi nosauca ne tajā vietniekvārdā utt. Bet atrisinājums un spēks var nākt tikai no iekšienes. |
|