|
[14. Jun 2018|19:51] |
Iedomājaties, ka Merkele ir Hitlers un ved savu tautu pretī iznīcībai. |
|
|
Comments: |
Iedomājieties, ka mapats ir jebkas, kas jebkuram ienāk prātā. Neesi iedomājies, ka tev varbūt ir depresija? Psihoterapija varētu būt vislabāk, bet tas ir dārgi. Izlīdzēties var ar zālēm, bet to nevajag uztvert kā uzdirsienu, bet mēģinājumu skaidrot, kāpēc tik nelaimīgi ir tavi prātojumi. Es sev atzinu, ka mans prāts mokās iracionāli, un vismaz līdzsvaroju ar psihiatra izrakstītām zālēm. Tas nav dārgi. Kauna aiziet pie ārsta nav. Kauns ir savu sūdīgo daļu (kas ir katram), nest virspusē.
Šādu tekstu izsūti lūdzu visiem praida dalībniekiem, lai cilvēki beidzot var saprast, ka laiks pie terapeita savas sūdīgāas dzīves labot.
Tu to uztvēri kā uzdirsienu, žēl. Iepriekš tev tiku uzdirsis, bet tā bija dumja attieksme. Tev ir smagi, un to var mēģināt risināt. Nav problēmu ar praidiem vai jebko, kas mūs kaitina - tas ir sviesc mūsu galvās, kas traucē.
Šito savu žēlošanos un čīkstēšanu pataupi terapeitam kuram tāds vārgulis jāuzklausa. Ar šādu attieksmi, pat terapeits tev nepalīdzēs, kamēr nesapratīsi cik bezjēdziga tava eksistence un sāksi kautko darīt lietas labā. Kas tieši darāms būs pašam jāizdomā un Jādara.
Redzu, ka esmu vienkārši ienācis tev uzdirst, kaut vienā brīdī likās, ka jūtu tev līdzi. Pohui. Tiec pats galā.
Izskatās ka esmu ar problēmu(tevi) ticis galā, pats.
Ir cilvēki, kas domā, ka jābūt visu laiku par visu laimīgam (hauf milk) un tad viss būs kedā. Laikam daži antidepresanti tā iedarbojas.
Prasīt, lai iedomājos ka man depresija un nesagaidot pat piekrišanu, vai apstiprinājumu, rakstīt, ka man to vajag ārstēt. Un vēl sākt žēloties. Vah.
Es saprastu, ja tā būtu troļļošana, bet cilvēks nopietni sadomājis mani "glābt", trigerējoties laikam no kāda mana ieraksta saistībā ar pederastiju. | |