|
|
You are viewing the most recent 19 entries June 5th, 201512:03 am: čornās pornofilmas, kurās kakā un smaida
Rīt uzsākšu ceļu prom no Amsterdamas. Biju te mēnesi un astoņas dienas. Atradu vairākus darbus, beidzot atradu dzīvesvietu, šodien saņēmu zvanu par darba iespēju Norvēģijā. Laba peļņa un tuvāk mājām, kā arī tas dos man iespēju veiklāk tikt galā ar finansēm, kā arī nebūs tik daudz kur tērēt, jo darbs ārpus pilsētas. Šī vasara būs visnotaļ raiba jebkurā gadījumā. Es vēlos arī kādā dienā atgriezties Amsterdamā. Šeit ir jauki, bet, laikam, katrs no šejienes izvelk to, kas viņu interesē vairāk- vienam tā ir zāles pīpēšana, citam kūciņu ēšana, dažam maģiskās sēnes, daudziem vieta kurā izmest enkuru, kādam kur patverties, pirms doties tālāk. Man šī vieta vienmēr paliks atmiņās, jo šeit es sapratu daudz jaunu lietu. Pirmo reizi sastapos ar pilnīgu dzīvi vienatnē un jaunas dzīves uzsākšanu ārpus Tēvzemes. Esmu apguvis daudz jaunu lietu, lai arī nepavadīju pārāk daudz laika šeit- šķiet, ka ceļošanas gars tomēr atver kādu ''čakru'' un palīdz atbrīvoties no liekām domām. Gandrīz esmu Tevi aizmirsis. Atkal šis gandrīz. Varam mēģināt Tevi ievietot kādā citā kastītē, var būt, ka tās forma labāk piekļausies Taviem formīgajiem gurniem un iekļaus sevī Tavu skaisto smaidu. Tu esi tur ? Es šeit. Diez kas no mums varētu sanākt, ja ... ? Par to ''ja'' labāk nedomāt, kā saka- Yesterday is history, tomorrow is a mystery, today is a fuckin' gift. Mīli sevi šodien, palīdzēst atstāt pagātni rītdienas problēmām. Tā ir labi, ja spēj dvēs'les problēmas atstāt rītdienai un parūpēties par asfalta cietajām problēmām šodien. Atkal, kā saka- Ēst nav dirst, var paciesties. Es brīžiem dēvēju sevi par dīvainu vīriņu. Īstenībā, esmu normāls puisis ar īpatnējām ambīcijām, interesantām interesēm un ceļu, kurš vissiltākais šķiet, kad pa to iet. Ņibil v Ameriki, ņeznaju kak praviļno ģelajot rep. Moi koļetiv ņe BekstritBoys bend. Es vēlos pats parūpēties par sevi un palīdzēt citiem. Pārāk ilgi esmu palīdzību izsalcis, vienmēr meklēju kādu, kas palīdzēs, pabalstīs, ceru, ka lietas pašas atrisināsies.. Tā tas nenotiek un to man vajadzēja jau sen saprast. Vienā pusē brauc Poršs, otrā guļ bomzis- tāda ir realitāte, vienmēr vajag stratēģiju, kārtīgi sasildīt virtuvi un uzvilkt vilnas zeķes, kad paliek vēsi. Svarīgi arī sildīt locītavas un vietas, kur āda plānāka un asinsvadi straumē tuvāk ādai- palīdz. Man noderēs, paldies...
May 16th, 201501:34 pm:
Hey! Sēzu Amsterdamā, bārā, pilsētas centrā, dzeru alu, klausos DOPETHRONE, čilloju. Visi pārējie aktīvi socializējas, man ļoti pietika ar vakardienu- biju klubā, tur vietējās meitenes twerkoja, rīvējās un ļodzījās, pietika tādu skatu kādam brīdim. :3 ZWAAR ! Šajā bārā iepazinu lietuviešu meiteni. Ļoti simpātiska baltu būtne, skaists smaids, šķietami ļoti laba sirds un jauks balls tembrs, prieks klausīties. Arī fiziski ļoti šarmanta, viņā kaut kas mīt. :) Vakar iepazinos ar beļģu meiteni. Žemapel Nikolā.. !? Tā atkal bija drāžama, viņai patiktu. >< Es vēl joprojām mīlu Edgaru, lai arī pats taisu huiņu, viņš dusmojas un man pohuj, vairāk vai mazāk. Atkārtojot, klausos DOPETHRONE. Rawr !!1, iesaku 1. Vai Tu centies lietot pieturzīmes pareizi ? Ā, jā, Tu mācies tajā krutajā skolā, senči var Tevi atļauties paļubomu, nav nemaz jēgas vaicāt. :3 Ej nahuj! :) Sprīdītis gan neiet nahuj, viņš sapisa papēžus, krītot no jumta. Nabadziņš, man viņa ļoti žēl. Lohs. :D Kritizēt jobani, labāk krist un zemi ēst, celties un priekšstatus plēst. Rawr. Rawr. Destination unknown, es gribu spīdu. Sakurītes, iepūst, pahujačīt apkārt. Iepazīties ar cilvēkiem- vot tā ir tēma. Man grūti, jo, ja iepazīstos ar meiteni, man galvā viena doma- ... -Tas ir slikti vai nav ? Es pat nezinu, laikam jau nav pareizi, Bet, cik instinkti mani rausta, plus šī doma tiešām mani kaut kā kausta, Apziņas dzīlēs iekšā mani tausta, tāda globāla un sausa, vienmēr tā tiek pausta, Tā noteikti netiek lauzta, jo es sev cenšos oponēt, pats savu neprātu, saprātu onanēt, Sev jaunu apvārsni pavērt un ļauno čaulā izravēt, mazlietiņ dominēt, sevi balvai nominēt Man nav īsti ko kavēt, vēl jo vairāk uzsslavēt- Tagad paspēt, visu vienmēr varēt, apspēt un pavedienus cītīgi tajā muļā savērt, Lai tie allaž kraulā zaudē, lai tie gaužām vienkārši vienmēr spēj ko jaunu manās paralēlēs pavērt, tādēļ cītīgi cenšos tos pēc iespējas mazāk datēt, lai tikai man būtu es kādā dienā turpināšu ķidāt tagad als.
May 9th, 201508:30 pm: krievu uzvaras diena un es to neredzu, yaay.
Atkal nav neviena, kam pastāstīt. Kādēļ gan tā notiek? Biji Tu, Tu, Tu un Tu, kā arī Tu, bet neviena vairs nav. Vai man tā tik šķiet... Var arī gadīties tā, ka man ir kāds te un ir sen un ir vēl joprojām. Arī tā var gadīties... Cerība muļķa mierinājums. Hah, dažreiz pieļauju domu, ka varbūt arī esmu muļķis. Ko gan man darīt tad? Īstenībā, esmu, nav ko liegties.. Neuztraucos, jo esmu izstrādājis metodes kā pašam pamanīt un novērst to muļķību.. Bet tad jau sanāk, ka neesmu nemaz tāds muļķis, ja pats apzinos muļķību.. Es nezinu, tik tiešām nezinu. Iedomājies, es māku uzrakstīt desmit teikumus un nepateikt neko. Man paliek skumji to iedomājoties. Varbūt arī esmu dirsējs, ne tikai muļķis. Noteikti arī mīslis un pidars... EJ DIRST TU MAZAIS, PŪSTOŠAIS, IEKŠĀ DZĪVOJOŠAIS, SEVI NOLIEDZOŠAIS, PAŠNĀVNIECISKAIS, NECILVĒCĪGAIS, NIECĪGAIS NEKAS, KAS NEDARA NEKO UN RAUD PAR TO, KA NEKAS NENOTIEK!!!1 -bzzzz. 'sup. Esmu Amsterdamā un mnan gļučī klaviatūra. E teica, ka esmu ''lost''. Es par to tā padomāju un nonācu pie secinājuma, ka varbūt daļēji arī esmu. Grūti pašam saprast kas un kā, nevaru nonākt pie pareizā jautājuma. Kā jau saka- lai atrastu atbildi, galvenais mācēt uzdot jautājumu. Esmu nonācis līdz nākamajam posmam savā dzīvē. Lai arī acis svīst no tā, ka palaidīšu garām fantastisku vasaru Latvijā, iespējams palaidīšu neaizmirstamu posmu savas dzīves Amsterdamā. No tā, ko redzu, uztveru šobrīd, varu secināt to, ka šeit sevi var gan līdz galam pazaudēt, gan arī pilnībā atrast. Šobrīd man grūti teikt kas notiks ar mani. Vērtējums, lai arī kāds tas būtu, nebūtu pārāk objektīvs. Nav pirmā reize man ''meklējot laimi'' ārzemēs. Iepriekšējās reizes nevaru nosaukt ne par neproduktīvām, ne arī par spožām. Varēju vairāk, varēju labāk, varēju ilgāk, varēju arī nebraukt. Who knows, what if.. !? .Es vēlos vērtēt sevi augstāk un tā arī pret sevi izturēties. .Es vēlos neuztraukties par naudu. .Es vēlos pabeigt iesāktās lietas. 1001 Šī nav mana mega maģiju dienasgrāmata, kurā rakstot katrā trešajā mēness aptumsumā, viena lieta no trijām piepildās. Man vienkārši to tur vajadzēja atstāt tieši tā pat kā Drēbes vīru vai arī Seraph!, tā ka atpisies, man minētais jāpanāk pār puņķiem, sviedriem un asinīm, lai arī kas un kā un kur un kādēļ un... Drift my catch. Es gribu mīlēt. Nesen dzirdēju, ka mīlēt var arī vienas nakts meiteni vai kaimiņu, bet es domāju, ka ir dažādas mīlestības. un es gribu mīlēt tā, kā mīl īsto un vienīgo- to, kura atnāks un paliks. Viņai nav gluži jānāk pie manis šeit, te un tagad. Tas bija domāts metaforiski. Ukno. Dažreiz, kad cenšos vizualizēt vārdu salikumu: ''īstā un vienīgā'', man prātā nozibsnī bilde ar meiteni, čirkainiem matiem un smaidu. A Tu prikiņ, ja tāda pastāv? Man ir pāris mīlestības. Mana ģitāra un mans ričuks- tā ir mana mīlestība un brīvība. Vai mana trešā mīlestība varētu būt burti, to kombinācijas- vārdi un to salikšana kopā vienā lielā rakstā, kuru spiež grāmatā un kopē internetā ? Es varētu rakstīt ? Nezinu, tas šķiet tik sarežģīti, jo rakstot ko nopietnu, tam jāpieiet nopietni un jāmāk būt objektīvam, kā arī jāietur savs stils un nedrīkst aizmirst par to, ka ja grib repot, jābūt lietām, ko pateikt ? Rīt būt labāk, es zinu, vienu dienu es sēdēšu, vēršos ārā pa logu un sapratīšu cik īstenībā man tagad, te iet labi, ko tik es no šitā neiemācīšos. Man drukājot visu šito vājprātu paliek vieglāk, iedomājies ? Vai tiešām ar mani viss ir kārtībā ? Vai tiešām nākotne izskatās spoža, ja pareizi to pulēšu ? Vai tiešām ? Nespēju noticēt, ka dzīve ir tik skaista, nespēju noticēt, ka esmu šeit es- tas, ka es esmu. Uhh. Tas tik ir piedzīvojums! <3 Current Mood:  lonely Current Music: RHCP January 26th, 201510:44 pm:
Man kāds sēdēja blakus. Aizvēru acis, iegrimu un kad atvēru, viņa tur nebija. Nepaspēju ielūkoties sejā. Varbūt arī labi, ka tā... Es zinu, ka Tu vairs nelasi, bet rakstīšu tā pat. Savus dūma murgus un sarunas kā pa taisno no tirgus. My love is my bread and my music is my love. *beidz runāt par sevi* kā? kā, lai beidzu runāt par sevi, ja viss ko redzu ir tiešā veidā saistīts ar mani? patīk, nepatīk ? tas jau nevienu neinteresē. nekas cits daudz neatliek kā vārīties par sevi vai arī nosist laiku ar intelektuālām vai arī ne tik intelektuālām sarunām, kurām iespējams nav ne beigu, ne arī sākuma. man pat nav īsti nekā ko pateikt par sevi. es dirsīšu, ja teikšu, ka pēdējā laikā kaut ko mainu vai arī ir ''labāk''. Tas viss ir ļoti relatīvi. Jaya The Cat - Closing Time. Es iepazinos ar viņu. Droši vien kārtējo reizi Kill.Mate.Feed.Repeat, bet, protams, ceru, ka nē. Tur pavisam noteikti kaut kas nebija kārtībā ar komatiem. Latviešu valodas skolotāja mani atstāja uz otru gadu 11. klasē. :3 She fuckin crazy. Like all of them. Sux to meet me. Es biju pie Edgara Amsterdamā. Pavadīju tur nedēļu, ļoti refreshing trips. Šamējais kruC vecis. Esmu pagodināts ar šo draudzību. Ne tā ka tā būtu jānopelna vai jāsakrapaļī, bet šim teorētiski neiespējamajam kombo pierādot to, ka tas spēj pastāvēt, ir veidojusies spēcīga savienība. Brother from another mother. Jo vairāk nodzīvojos pa zemes virsu, jo labāk saprotu to, cik ''svētīts'' es esmu ar to, kas man ir. Lai arī daudz ko esmu ''padirsis'' un palaidis garām, es neesmu pazaudējis sevi un tas ir būtiski. -khem, runāt par sevi.. Labi, es tagad iešu patupīt ar paranoju logā, mošk kko ieraudzīšu. Lūdzu, paliec tē vēl kādu brītiņu. Current Mood:  dirty December 1st, 201402:58 am: Entry that started awesome changes.
Sen neesmu bīdījis tekstus. Sen neesmu piesēdējis un padomājis. Šķiet, ka esmu audzis. Pēdējās attiecības mani ir padarījušas par vīrieti- ja iepriekš pie to beigām es juku prātā un nesapratu kas notiek, šobrīd spēju jaudīgi analizēt, skatīties no malas un izvērtēt. Tā pat šķiet, ka bija lemts. Viņa bija... i Viņa ir ! Es vēl joprojām skatos uz visu pozitīvi, domāju, ka viss vēl var atgriezties, skatoties uz to, ka tas jau ir noticis iepriekš vairākkārt. Viņa teica, ka vairs nejūt pret mani to, ko vajadzētu just attiecībās. Es gan šim apgalvojumam līdz galam nepiekrītu, jo viņa pamatoja viņas jūtu pazudumu ar to, ka mums bija daudz strīdu un domstarpību. Es gan tos vienmēr par strīdiem nesauktu, drīzāk diskusija smadzeņu asināšanai un domstarpības vienmēr būs, tas ir tikai dabīgi. Ja cilvēkiem nav domstarpību, nav arī atšķirību un tas padara savienību garlaicīgu. Viņas raksturs mani uzbudināja. Viņa spēja mani panākt izdarīt jebko, es biju gatavs atdot viņai savu dzīvi gan veselībā, gan slimībā, gan bagātībā, gan nabadzībā. Sasodīts, pirmo reizi dzīvē sakot vārdu apprecēties, domāju par viņu. Dīvaini, jo pašam šķita, ka neesmu ģimienes cilvēks, šķita, ka nekad neprecēšos, būšu ''lonely stoner with a boner'', bet tad es iepazinu viņu. Viņa pagrieza manu dzīvi kājām gaisā, beidzot bija kāds, kas novērtē manus centienus, kāds, kas pamana to, ko es daru un palīdz man atbrīvoties no nedarīšanas.. Varbūt, ka es neizdarīju pietiekami laba viņai. Varbūt es biju pārāk egoistisks, egocentrisks un nepamanīju, ka cīņā ar sevi, atstāju viņu novārtā.. Gan jau... Es cerēju, ka viņa izdomās man to parādīt, ka viņai pietiks vēlme iemācīt mīlēt viņu, jo nebiju pieradis dalīt lietas ar kādu citu, kā jau vienīgais bērns.. =Tu manā dzīvē ienesi ko tādu, ko neviena cita nespēja. Es netēloju, ka biju laimīgs ar Tevi, Tu mani iemācīji priecāties par lietām, kuras iepriekš nepamanīju. Skumji, ka nepamanīji manu laimi mūsu attiecībās. Droši vien no malas tā pat šķitu īgns, bet Tu nespēj iedomāties, cik laimīgs biju vakaros ejot pie Tevis paēst, papīpēt un paklačot par notiekošo. Tev ir tā otra puse no sirds, kuru meklēju es.. Tevī ir tas, kas trūkst manī, žēl, ka pēc visa notiekošā, manī nav tas, ko meklē Tu. Vienā dienā būs, jo tas, ko Tu meklē, nav nekas tāds, ko nevajadzētu sasniegt katram vīrietim. Kā no iepriekšējām attiecībām, tā arī no šīm, es daudz ko iemācījos un ieguvu. Tikai tad, kad tas ir patiešām noslēdzies, ir laiks turpināt augt, pa brīdim, esot ilglaicīgi kopā, aptrūkstas augšanas vielas un tās jāpameklē citur. Visas tās lietas, kuras es nolēmu izdarīt, esot ar Tevi, es vēl joprojām paturu prātā kā manu misiju. Misiju uz šīs zemes, izlabot savas kosmiskās attiecības ar sievietēm un pavērst lietas par labu, kā arī padarīt kādu ļoti laimīgu, jo viņa to ir pelnījusi. Cerēsim, ka viņas domas mainīsies un Ziemassvētkos saņemšu mīļu dāvanu Keito formātā. :) Tu man patiešām pietrūksti un smaids rotā manu seju, kad iedomājos par tevis apskaušanu un kādu skūpstu uz kakla. Tu esi mana pati labākā forever. Es Tevi mīlu, žēl, ka mūsu ceļi ir pašķīrušies, no mums veidotos perfekts pārītis. Mēs saderam.. Ai, ko es tur iešu Tev čīkstēt par to, kas varētu būt. Gan jau, ka pārāk daudzi Tev to stāsta.. Drīzāk jāpastāsta par to, kam jābūt. You can't always get what you want, but if you try sometimes, you get what you need. Dzīvē ir notikušas pārmaiņas. Daudz kas zīmīgs ir noticis, esmu uzsācis ceļu. Ja iepriekšējos ierakstos meklējos un biju pazudis, tad esmu sevi atradis. Mana dzīve ir sākusies, the harsh beginning. Gotta love it. Es vienā brīdī sapratu kas es esmu. Zini, problēma nebija pasaulē, problēma visu laiku ir bijusi manī un ir tik patīkami to apzināties. Beidzot man ir kāds dvēseles miers un varu skatīties uz visu tā, kā man to vajadzētu. Esmu atvērts pasaules skaistumam un esmu gatavs to palīdzēt celt. Manī strāvo pozitīvisms un vairs nešķiet, ka sienas spiežas tuvāk. Tik tiešām- šķiet, ka esmu atvēris kādu apvārsni, kurš visu laiku tur bija, tikai nespēju to saskatīt. Esmu laimīgs šeit, šobrīd, ar sevi. Iespējams tādēļ, ka esmu nedaudz fucked up. Ir viegli saprast kur iet un ko darīt tad, kad viss ir d*rsā. Tad, kad gribās ēst, ir labākais laiks sākt strādāt. Ļoti labi sanāks sevi pieradināt pie darba izaugsmei, jo nu vairs man nav plānā braukt uz Amsterdamu, meklēt labāku dzīvi tur ar viņu. Hungry people don't stay hungry for long.
September 23rd, 201309:58 am: bīžņa.
-the right persons at the wrong time. tā ir viena no retajām lietām ko atceros vaicāju sev: vai vajag atcerēties. nezinu kādēļ, nezinu kas bija par ieganstu, nezinu ko saskatīju, lai arī tagad liekas, ka neko. nezinu arī ko saskatu tagad, bet, šķiet, ka šoreiz redzu, nevis tikai skatos un minu kas un kā. ir pagājis daudz laika, ir daudz kas noticis, lai arī pa lielam nekas nav noticis. ir notikušas pārmaiņas un tā ēl joprojām progresē. man desmitos vajadzēja izbraukt, es atkal kavēju. vai es kavēju dēļ slinkuma, neprofesionalitēs un precizitātes trūkuma vai arī tam vienkārši tā jābūt ? es jūtos tā, ka vajadzētu nedaudz nokavēt. viņš teica, ka desmitos izbraukt jau ir par vēlu. nu, ja tā atklāti, tad viņš savu viedokli var paturēt pie sevis, jo papīru vietā man lupata. es gribu nevis spīdīgu mašīnu un lielu māju, rajonā, kurā zagļiem pašiem pieder nami, nevis tie stāv aiz loga, gaidot, kad saimnieks aizies gulēt. man to nevajag. es gribu redzēt pasauli smaidam. es gribu, lai visiem ir labi un viņi varētu darīt to, ko vēlas, nevis to, ko vajadzētu. tādēļ, es vēlos, lai katrs varētu piepildīt vismaz vienu- visspēcīgāko labo vēlēšanos. kā iet Tev ? cik sen Tu jau šeit esi, vai plāno vēl palikt ? es vaicāju tikai tādēļ, ka man bija plāns iet tālāk un skumji doties vienam. tagad iešu apsedlot savu rumaku un došos atpestīt sevi bez baznīcas- tikai tik, cik pašam šķiet, ka vajag. kā teica Eliots- esmu dzirdējis, ka labie mirst jauni, tādēļ cenšos būt mazlietiņ ļauns. es neesmu ļauns, vienkārši, negribu nomirt jauns tā kā to izdarīja tie, kuriem vajadzēja piespēlēt man bārdas nazi. mīlestība un miers, te bija viens aptracis siers, kuram smaids tikai viens un acīs mirdz dzīvība, kura sevī iemieso brīvību. Current Mood:  excited Current Music: Crowbar - no Quarter , hey, jesus
January 17th, 201311:50 pm: xxx
Parādās abstrakti, nepriekšmetiski objekti, kaleidoskopiskas vīzijas un struktūras, ar sarežģītām ģeometriskām plaknēm un vairākām dimensionalitātēm, kas ir īpaši izteikti ar aizvērtām acīm vai tumšā vidē. Vinsents van Gogs un Virdžīnija Vulfa.
November 13th, 201212:51 am: novembra noskaņojuma motīvos
The white snow, and gray ice on the patchwork of crackling earth like a tapestry laid upon of a city, in the noose of the roads And above it, the clouds float by Blocking out the brilliant light And above it, the yellow smoke From two thousand years of blight That it spent underneath a bright star - called Sun And two thousand years of war A war with no reason or goal A war that's meant for the young A cure against growing old A bloody red ground undeneath In an hour, seeps out of sight And in two, there's flowers and grass In three, it's well and alive As it's warmed by the light of a star - called Sun And we know that's just how it is: That Fate looks kindly upon One who lives under different rules, and who doesn't live to die old. He forgot the word 'yes' and word 'no' He forgot their ranks and their names And he's willing to reach for the stars And believe he's just dreaming of flames 'till he fades... burned by a star - called the Sun sasodīts. līdz ko izlasu ko tādu, manai pildspalvai vairs negribās krist uz papīra.. ar klaviatūru ir savādāk. te uzrakstītais vienā vai savādākā veidā paliks mūžīgi. cik labi, ka man nav vārda- varu izpausties. viņiem liekas, ka viss ir kārtība. hah, nav. ir tikai sliktāk. zini kā dažreiz šķiet, ka tas viss jau aiz muguras. bet nav. patiesīā Tu tūlīt nostāsies ar to aci pret aci, zobu pret zobu. kādēļ gan Tu mani nesaproti ? es taču runāju tik vienkāršu valodu. principā, netika pat izteikts vārds un doma bija pateikta. šķiet, ka esmu zaudējis ticību kādā cīņā, kura notika pirms atnācu. vai tā tas varētu būt? šķiet, ka šo teikumu pabeidzis un atstājis, sajukšu prātā. esmu viens pats ar sevi savā istabā te tā sēžu un domāju kādēļ ? kādēļ gan tā sēžu domāju pats ar sevi istabā savā un kādēļ esmu viens ? - tādēļ, ka tā istaba ir mammas mājā un lai Tu nebūtu viens Tev vajag izzāģēt robu savā mājā un nosaukt to par istabu. tik daudz es saprotu. bet kādēļ lai tas nevarētu būt šeit? te ir silti un mājīgi. nav jau jāpaliek mūžīgi.. - nesāc atkal runāt muļķības. ņem ķetnā bisi un ejam, mums ir daudz darbiņa ko padarīt.. ehh... nu labi, ejam. * tiek ielādēta lode. gurkst sniegs *
September 29th, 201207:54 pm:
it's all ir yor head. if I go away, show me this when I come back and I'll be remembering myself as I was then one day I'll be dead and gone and so shall you for my disputed attitude for all my sins and lusts I shall redeem myself never kneeling myself no more this all is making me insane but I'm not losing control.
September 4th, 201210:22 pm:
nāk pavasaris, jāsāk bīdīt depresīvie, jo kā jau vienmēr, esmu palicis vienatnē. kā jau vienmēr, jūtos savā elementā- kluss, austiņas ausīs, nevar atrast īsto dziesmu, grūti ielaist labas domas ikdienā esmu atradis daudz labu mūziku- jaunus dbm, iepatikās sludge, vairāki labi staoner doom'i, šo to no rīmju teicējiem tas nemaina faktu, ka ir vajadzība rakstīt šeit. patiesībā, tik nožēlojami: it kā būtu daudz cilvēki ar kuriem varētu parunāt, nav neviena ar kuru izrunāties- acīm redzot nahuj nemaz to nevajag patiesībā, sanāk runāt daudz sūdu, tādēļ jāiet tagad uzvilkt dūmu un jāsakārto gūžu, kura kā slūžas atver vārtus uz plūdiem, kuri atskatās uz kļūdām ar dusmīgām acīm, negrib to atcerēties, bet spiež kā josta deputātu. vajag, mīļais, vajag, savādāk Tu nenonāksi tur kur Tev ceļš bruģēts ar veiksmi un uzvaru. gotta start loving myself. innit ? es kādu laiku atpakaļ nokritu. traki sāpīgi, asiņaini nokritu, tos mirkļus atceros kā tas būtu noticis šobaltdien'. pirmo reizi dzīvē man trīs minūtes izskatījās pēc trim nedēļām. plus, ne pārāk forša vieta. enuff with that, vajadzētu aizmirst. Twiztid- Wrong With Me (mm) atstāšu nepabeigtu, man pavisam noteikti te ir vēl miljons ko uzrakstīt
May 13th, 201111:05 pm: lai arii cik tas buutu noziimiigi
The Triumph of chaos - Has Guided our Path we Circles the holy Sinai - Our Swords Gave Wings Invisible force of our Abyssic Hate Our seeds Boil as we gaze upon the New Millennium never ever too fucked up to be me. nevaaah. es dodos ceļojumā, kurā neviens nečīkst, nevienam nekas nesāp. tādi tač palika terminālī. ehh, šī cīņas cīnīšana, pašam ar sevi, savā sevī, kamēr sevi meklē.
April 19th, 201109:13 pm: (sum subject)
. ... . ... . ... . ... ... ... aaa qklji.qwerty,poumnds!al;[]ž. man vajag saprast kas notiek, man vajag izlīst ārā..
April 17th, 201111:59 pm:
katru vakaru bīdīt vienu no domām, vai ik pa laikam iemest kulmināciju? gan jau, ka esmu pārāk slinks, lai katru vakaru un kulminācijas nemaz nav tik lielas, ja tā paskatās.. :D es mēģināju, man nesanāca, mēģināju vēl, man sāka apnikt. tagad vairs nezinu ko mēģinu, must be something good. vai arī psihologs teiktu tā pat, kā māte- diagnoze slinkums droši vien arī kkādas smēķatkarības un visādi citi sūdi.. frīzing mūn in your fucking soul, shitshard. fly away and never come back. ko var gribēt, ja neko nedara, romantisms un kas tas tāds?! muuuuuuuaaaaaaarrrrghhhhh mysteriis again. viss, ko uzrakstu, pēc desmit minūtēm liekas bezjēga. kaut gan kāda jēga skaidrot bezjēdzīgo, piekrītu. tās tādas domas vien ir.. xD
March 26th, 201109:19 pm: pelēks tukšums, vairāk par to kas ir.
sākas ar vārdu 'change' es zinu kādēļ. es lieku monologu vietās, kur tādiem jāatrodas, es veidoju šo vārdu salikumu, jo tas skan kā mūzika stundās, kad apkārt tumšs. tas ir kā vienīgā skaņa, kad skaņu vairs nav, iespējams tieši tādēļ man ir mūzika. lai 'atslēgtos'. bet, tāda tīra atslēgšanās kādu laiku vairs nav. dīvaini, ne dīvaini, tiek viedotas, projektētas, projecētas, iluzionētas lietas paša galvā. neteikšu, ka nepatīk, tā tāda nezināma lietiņa. un, kā ir ar realitāti- kādam, kas lasa ir rokās realitātes definīcija, ja ir, vai es varētu viņu palasīt, esmu papisis savējo (tā šķiet) it kā jau maniem vārdiem vajadzētu būt galīgi ačgārniem, tā nav? es nekoooo nesaprotu. nevajag neko lietot, lai dotos tālos tripos, tas notiek ikdienā. iespējami viedokļi, daudz tādu, neesošas sarunas. un, jēbal, es pat ticu, ka tādu tik tiešām nav nekur citur, kā manā galvā. starp 100 cilvēkiem 1 ir izdomāts un kādēļ tieši šoreiz. daudzi jau pastāv un gribās dzirdēt kādas muļķības varētu sarunāt, tādēļ veidoju. tā kā ar plastelīnu noķēpātiem pirkstiem un sasildītu plastelīnu mest pret sienu, lai līp klāt. tad paliek pleķi, bet ir jautri. kaučuka bumbiņa un florbols lielajā istaba- FTWDMT! sapists, sapisies, izpists, papists, papisies, piepists, .... pajāt. tik jobans jautājums kā: 'kā būt?' bai, ze vej, skābe nemirst, mums vēl joprojām ir daudz ielu, daudz sienu, daudz tunelīšu un domelīšu, mēs ejam, lūkojamies, novērojam, apskatam, iečekojam, pielīdzinam un piemēram, atrodam un izdaram, mēs tā visu laiku. /tas viss ir tik fake and gay/ how come noone understands it? how come they have the saying, how come.. ? nu, kādēļ tu nomoki sevi ar tādām lietām, B, kādēļ? kādēļ Tu gribi, lai Tev sāp, kādēļ tu gribi, lai ir grūtāk? kādēļ Tu liec man to visu izciest, tas sāp. es nevaru ielikties gultiņā, jo sāp, es nevaru sevi nomazgāt no gružiem, kurus Tu pārvelc mājās, kādēļ? kādēļ Tu vienkārši nevari ļaut lietām iet to dabīgajās gultnēs, kādēļ vienmēr visam Tev apkārt jābūt tik sasodīti nepareizi. slikti metas, domājot par tiem, kas šito lasa, lai uzjautrinātu sevi, pēc 'sarežģītas' darba dienas. MAN NAV GRŪTI, JO MAN IR JĒZUS, now how bout that? delfīni džakūzī, es gribu dabūt kredītkarti, un, uhh, es pirkšu audio sistēmu no Cambridge Soundworks es skatījos uz savu pakaļu no rīta TU SAUC SEVI PAR DRĒBES VĪRU? hey, ja kāds saprot.. vai, pieņemsism, spēlē.. kr4.. ir NPC, piemēram maizes pārdevējs WoW'ā, viņam ir savs kustību skripts. ir zināms cik tālu, kurā virzienā, pa kādu ceļu viņš staigā apkārt un spēlētāji var no viņa iegādāties paiku n shit. visticamāk, galu galā tas skripts izskatās (piemēram) šādi: ''10100'' vai pastāv iespējamība, ka bez ārējas ietekmes, skriptam pienāktu klāt kāds (modulis?) nezinu kā to sauc, bet ''101100''. un, ja jā, tad kā to sauc un vai tas ir normāli? (tiem, kas nesaprata augšējo tekstu, kas varētu būt tīri grūti, bet sanāk) es tikai gribēju pateikt, ka nekam nav jēgas, jo visjēdzīgākais ir viss. ;D yingyang, ja es varētu 'zipot pasauli, iepistu savā dienasgrāmatā. pēc šī ieraksta jūs zināsiet tos 3 lamuvārdus, kurus zinu, tas, kas šito rakstīja, pavisam noteikti nebiju es. SHUT THE FUCK UP! Current Mood:  I eat your skin Current Music: AnalCunt March 25th, 201111:51 am: bind the x to the m3
cik ļoti dīvains rīts. nesmu gulējis jau aptuveni 50h, jūtos visnotaļ pozitīvi. welcome to the new world order. I wonder who's reading this mess.. someone messed up.. for sure. nakts ar tēmu patiesība un sapratne, beidzās ar meliem un neizdošanos vienam otru saprast. nu jau atkal nezinu vai varu vispār kādam uzticēties tik ļoti, cik gribētos. es gribu paļauties uz patiesību, lai vienu reizi viss ir tā kā tas ir, ne cik vairāk, ne cik mazāk. es nevaru izturēt šo spēli par uzticību. kādēļ būtu kas jāpierāda, lai varētu uzticēties? izskatās, ka daudziem pat grūti sagremot to, ko viņi grib zināt. 'no delūzijām pamostas visneparastākajos brīžos.' tādēļ būtu jāmirst vai jāeksistē aiz citas personas (personu) maskas, lai spētu tapt saprasts? lai arī cik smieklīgi tas neizklausītos, šajā gadījumā tas tik tiešām ir daudzskaitlī. tāda naiva ticība, ka pret melu ķēniņu var izspēlēt tik lētu triku. atklāti, auksti un ar patiesības iznīcinošo varu taisnība tiek izcīnīta. man nav viegli. pat brīdī, kad cīnos par to, lai būtu kāds, kas apskauj, kad tāds ir blakus, tāda nav. nezinu- vai nu es runāju sajukuša vientuļnieka, mazā, egoistiskā kretīna monologu, vai arī pasaulei nepietiek iztēles, lai saprastu, ko cenšos pateikt. kādēļ? makes even me feel sad. sad for the humiliation against all the living things as such. viss ar laiku pazūd, izgaist. laiku arī prasa pasaules malas sagaidīšana, pēc tā nekā vairs nebūs ko atcerēties, kam atcerēties un kuram pastāstīt. sarežģījumi, sarežģījumi, sarežģījumi. Current Mood:  itchy Current Music: RATM March 12th, 201112:23 am: painintheassmylife
remembered my dad. tikko pamanīju, ka var arī lasīt citu dienasgrāmatas. such a shame, ka tikai tagad. face to face with paranoia vaaah. vairāk dzīve tiek ielikta wow'ā, nevis 'realitātē'. vai tiešām tas ir tik sarežģīti? vajadzētu aiziet līdz skolai, man liekas, ka mans vārds tur drīz idzisīs. bēt, tur nav ko darīt- tā laikam ir baigā problēma. Ro iz palūzis, es vēl mokos un cenšos piebeigt kausu. Stripped, Raped And Strangled, Cannibal Corpse. dzīvais gan ir labāks. jāraksta angļu valoda. pff, ja man būtu jausma ko rakstīt, sākumā izvēlētā tēma tagad salikās nedaudz fake n gay, I NEED SOME IDEA! meklējot kādu džointistu, palieku pie sevis, cerēsim, ka Cianīds ir stiprs. dažādas domas, dažādas lietas, dažādi brīži, savādas sakritības, neīsta īstenība un vēl daudz kas, bet rezultātā nonāk pie tā paša nekā. :D es gribu aiziet līdz šosejai, kad saule spīd visspožāk, pacelt labo roku, paņemt rokā rasta kartonu ar vārdu, kurš atbilst pilsētai, kura ir pa ceļam un gaidīt, kad atradīsies kāds, kurš saprot kādēļ tāds dīvains smaids un šauras ačteles. o,O //traki vajag kko jaunu- te ir nekā// Current Mood:  my skin is cold February 17th, 201110:47 am: yoyo
es ceru, ka kādreiz atradīsies kāds, kas sapratīs to, ko es saku, kāds, kurš sapratīs kādēļ es tā daru. es daru, jo zinu, ka tā vajag, nezinu vai pats kaut ko vispār te kontrolēju. ^^
February 16th, 201108:28 am: darkthrone
pēc neskaitāmu jautājumu uzdošanas, šobrīd iestājies miers. ir apskatītas visādas tēmas, sākot no tā, kas notiks pēc nāves, līdz tam, kāda jēga dzīvot. domāju, ka šajā gadījumā ir atrasta multifunkcionāla atbilde- nekam nav atbildes. daudz var filozofēt, malt to pašu neko, bet kad Tu stāvi atbildes priekšā, domas mainās. jebšu tas neko nemaina. ;D dīvaini, bet sāk arī parādīties perspektīvas, mērķi, domu lolojumi un sapratne par to, kas tad īsti notiek te- man apkārt. nav nemaz tik traki kā likās, ir nedaudz trakāk, bet tas pat laikam man patīk. es gribu: vasaru, autovadītāja tiesības, alu, džo un Tevi sev blakus. pat nav svarīgi kas ir tu, ja tagad esmu tikai es. ;D es vēlos zināt, kā iet Tev, tam, kurš šito lasa, es gribu atrast jaunus cilvēkus ar fresh domām, nedaudz izrauties no tā, kur tagad esmu iestidzis, te ne tikai nav ko darīt, bet notiek deluzionēšanās un deģenerācija. (puke) sick of this shit xD es arī labprāt saprastu kā te var ''modify'ot'' dienasgrāmatas izskatu, nevar tač ar šitādu bliezt apkārt. ;D saulīte uzlabo garastāvokli.
|
