mannavvarda

mannavvarda @ 12:03 am: čornās pornofilmas, kurās kakā un smaida
Rīt uzsākšu ceļu prom no Amsterdamas. Biju te mēnesi un astoņas dienas. Atradu vairākus darbus, beidzot atradu dzīvesvietu, šodien saņēmu zvanu par darba iespēju Norvēģijā. Laba peļņa un tuvāk mājām, kā arī tas dos man iespēju veiklāk tikt galā ar finansēm, kā arī nebūs tik daudz kur tērēt, jo darbs ārpus pilsētas. Šī vasara būs visnotaļ raiba jebkurā gadījumā. Es vēlos arī kādā dienā atgriezties Amsterdamā. Šeit ir jauki, bet, laikam, katrs no šejienes izvelk to, kas viņu interesē vairāk- vienam tā ir zāles pīpēšana, citam kūciņu ēšana, dažam maģiskās sēnes, daudziem vieta kurā izmest enkuru, kādam kur patverties, pirms doties tālāk. Man šī vieta vienmēr paliks atmiņās, jo šeit es sapratu daudz jaunu lietu. Pirmo reizi sastapos ar pilnīgu dzīvi vienatnē un jaunas dzīves uzsākšanu ārpus Tēvzemes. Esmu apguvis daudz jaunu lietu, lai arī nepavadīju pārāk daudz laika šeit- šķiet, ka ceļošanas gars tomēr atver kādu ''čakru'' un palīdz atbrīvoties no liekām domām.

Gandrīz esmu Tevi aizmirsis. Atkal šis gandrīz.

Varam mēģināt Tevi ievietot kādā citā kastītē, var būt, ka tās forma labāk piekļausies Taviem formīgajiem gurniem un iekļaus sevī Tavu skaisto smaidu.
Tu esi tur ? Es šeit. Diez kas no mums varētu sanākt, ja ... ?

Par to ''ja'' labāk nedomāt, kā saka- Yesterday is history, tomorrow is a mystery, today is a fuckin' gift. Mīli sevi šodien, palīdzēst atstāt pagātni rītdienas problēmām. Tā ir labi, ja spēj dvēs'les problēmas atstāt rītdienai un parūpēties par asfalta cietajām problēmām šodien. Atkal, kā saka- Ēst nav dirst, var paciesties.

Es brīžiem dēvēju sevi par dīvainu vīriņu. Īstenībā, esmu normāls puisis ar īpatnējām ambīcijām, interesantām interesēm un ceļu, kurš vissiltākais šķiet, kad pa to iet. Ņibil v Ameriki, ņeznaju kak praviļno ģelajot rep. Moi koļetiv ņe BekstritBoys bend.

Es vēlos pats parūpēties par sevi un palīdzēt citiem. Pārāk ilgi esmu palīdzību izsalcis, vienmēr meklēju kādu, kas palīdzēs, pabalstīs, ceru, ka lietas pašas atrisināsies.. Tā tas nenotiek un to man vajadzēja jau sen saprast.

Vienā pusē brauc Poršs, otrā guļ bomzis- tāda ir realitāte, vienmēr vajag stratēģiju, kārtīgi sasildīt virtuvi un uzvilkt vilnas zeķes, kad paliek vēsi. Svarīgi arī sildīt locītavas un vietas, kur āda plānāka un asinsvadi straumē tuvāk ādai- palīdz. Man noderēs, paldies...