mannavvarda

11:51 am: bind the x to the m3
cik ļoti dīvains rīts. nesmu gulējis jau aptuveni 50h, jūtos visnotaļ pozitīvi. welcome to the new world order.
I wonder who's reading this mess..

someone messed up..
for sure.

nakts ar tēmu patiesība un sapratne, beidzās ar meliem un neizdošanos vienam otru saprast. nu jau atkal nezinu vai varu vispār kādam uzticēties tik ļoti, cik gribētos. es gribu paļauties uz patiesību, lai vienu reizi viss ir tā kā tas ir, ne cik vairāk, ne cik mazāk. es nevaru izturēt šo spēli par uzticību. kādēļ būtu kas jāpierāda, lai varētu uzticēties? izskatās, ka daudziem pat grūti sagremot to, ko viņi grib zināt. 'no delūzijām pamostas visneparastākajos brīžos.' tādēļ būtu jāmirst vai jāeksistē aiz citas personas (personu) maskas, lai spētu tapt saprasts? lai arī cik smieklīgi tas neizklausītos, šajā gadījumā tas tik tiešām ir daudzskaitlī. tāda naiva ticība, ka pret melu ķēniņu var izspēlēt tik lētu triku. atklāti, auksti un ar patiesības iznīcinošo varu taisnība tiek izcīnīta. man nav viegli. pat brīdī, kad cīnos par to, lai būtu kāds, kas apskauj, kad tāds ir blakus, tāda nav.
nezinu- vai nu es runāju sajukuša vientuļnieka, mazā, egoistiskā kretīna monologu, vai arī pasaulei nepietiek iztēles, lai saprastu, ko cenšos pateikt. kādēļ?

makes even me feel sad.
sad for the humiliation against all the living things as such.

viss ar laiku pazūd, izgaist. laiku arī prasa pasaules malas sagaidīšana, pēc tā nekā vairs nebūs ko atcerēties, kam atcerēties un kuram pastāstīt.
sarežģījumi,
sarežģījumi,
sarežģījumi.

Tags: sucks to be me.