mannavvarda

mannavvarda @ 12:51 am: novembra noskaņojuma motīvos
The white snow, and gray ice
on the patchwork of crackling earth
like a tapestry laid upon
of a city, in the noose of the roads

And above it, the clouds float by
Blocking out the brilliant light
And above it, the yellow smoke
From two thousand years of blight
That it spent underneath a bright star - called Sun

And two thousand years of war
A war with no reason or goal
A war that's meant for the young
A cure against growing old

A bloody red ground undeneath
In an hour, seeps out of sight
And in two, there's flowers and grass
In three, it's well and alive
As it's warmed by the light of a star - called Sun

And we know that's just how it is:
That Fate looks kindly upon
One who lives under different rules,
and who doesn't live to die old.

He forgot the word 'yes' and word 'no'
He forgot their ranks and their names
And he's willing to reach for the stars
And believe he's just dreaming of flames
'till he fades... burned by a star - called the Sun



sasodīts. līdz ko izlasu ko tādu, manai pildspalvai vairs negribās krist uz papīra..
ar klaviatūru ir savādāk. te uzrakstītais vienā vai savādākā veidā paliks mūžīgi. cik labi, ka man nav vārda- varu izpausties.
viņiem liekas, ka viss ir kārtība.
hah, nav. ir tikai sliktāk. zini kā dažreiz šķiet, ka tas viss jau aiz muguras.
bet nav.

patiesīā Tu tūlīt nostāsies ar to aci pret aci, zobu pret zobu. kādēļ gan Tu mani nesaproti ? es taču runāju tik vienkāršu valodu. principā, netika pat izteikts vārds un doma bija pateikta.
šķiet, ka esmu zaudējis ticību kādā cīņā, kura notika pirms atnācu. vai tā tas varētu būt? šķiet, ka šo teikumu pabeidzis un atstājis, sajukšu prātā.
esmu viens
pats ar sevi
savā istabā
te tā sēžu un domāju
kādēļ ?
kādēļ gan tā sēžu
domāju pats ar sevi
istabā savā
un kādēļ
esmu viens ?

- tādēļ, ka tā istaba ir mammas mājā un lai Tu nebūtu viens Tev vajag izzāģēt robu savā mājā un nosaukt to par istabu.

tik daudz es saprotu. bet kādēļ lai tas nevarētu būt šeit? te ir silti un mājīgi. nav jau jāpaliek mūžīgi..

- nesāc atkal runāt muļķības. ņem ķetnā bisi un ejam, mums ir daudz darbiņa ko padarīt..

ehh... nu labi, ejam.


* tiek ielādēta lode. gurkst sniegs *