Sievietes skaistākais tērps ir Karaļa Jaunais Tērps.

Mjā. Un atkal kniebties gribas kā trusītim ar "Duracell" baterijām. Bet ne vairs ar kuru katru, kurai ir caurums apakšā un dauzmaz pievilcīgs ģīmītis augšā, bet gribas To - visforšāko, iecietīgāko pret maniem trūkumiņiem un vājībām. To, kura varētu būt gan draiskule un palaidne kad viss forši, gan arī mīļš domubiedrs un palīgs brīdī, kad vēlme uz brīdi pabūt nopietnākam. Ehh laikam vecs palieku. :(

Viņa smiedamās solīja man pa muti, ja es tūliņ neiešot gulēt.
Es smēju pretī, ka "Solīt vari tikai to kas pašam ir. Kā tu vari man iedot "pa muti", ja tev pašai nav "pa muti"."

Lai cik tas dīvaini neizrādītos taču viss beigu beigās var būt pavisam savādāks nekā izskatās no sākuma.
Jauks cilvēciņš un burvīga meitene izrādījās tā, kuru iepriekš biju iedomājis esam par briesmoni brunčos.
Iesākās tas ar saraksti kādā no i-neta iepazīšanās portāliem pagājušās nedēļas sākumā. Pēc apmēram 4 vēstuļu apmaiņas man radās apjausma ka es šo meiteni pazīstu. Un ka arī viņa mani zin. Un sākās absurda situācija, kāda man ir gadījusies ļoti reti (varbūt vispār tikai otro reizi mūžā), kad uz randiņu mani mēģina pielauzt meitene bet es laužos pretī. Taču beigu beigās jau viss, pateicoties viņas neatlaidībai, tomēr nonāca līdz kopīgai smaržīgas tējas dzeršanai no lielām krūzēm mājīgi iekārtotā virtuvītē un abpusējai samīļošanai pēc tās.
(..tālāk..)

Es laikam varu tikai vai nu mīlēt vai nemīlēt. Vidusceļa starp pleiboju un sieviešu nīdēju nav.
Ja es mīlu Tevi tad es mīlu arī sevi un arī citus un citas.
Ja Tu man neļauj mīlēt sevi tad es nevaru mīlēt arī sevi un citus/as.
Ja Tu man ļauj mīlēt citas un citus tad es mīlu arī sevi un, protams, arī ka Tevi.
Un visu beidzot ja Tu man neļauj mīlēt citus/as tad es nespēju mīlēt ne sevi ne Tevi.
Tas laikam pagaidām arī ir viss.
Varbut tu kāreiz sapratīsi cik liela ir Tava vara pār mani.
Tavās rokās ir tas vai es ar savu rīcību pasaulē sēšu mīlestibu un prieku vai saltu aprēķinu un dusmas.

Auksta tumšpelēka okeāna, kuram skaudrais vējš vietvietām viļņiem uzsitis baltas putu strīpas, viducī. Uz salas, kuras krasti visapkārt bija no gandrīz melniem, ar aļģēm apglumējušiem milzīgiem klintsbluķiem. Kvēlojošas tumšsarkanas lavas laukā, uz kāda melnas, atdzisušas lavas pleķīša. Viņai bija āda vārītu vēžu krāsā, sebite augums, taisni, līdz muguras ieliekumam krītoši, kastaņrudi mati, kuminjsh krūtis un arī kaut kas no viņas vaibstiem. Un kā jau kārtīgai pūķienei pienākas, resna, robaina, zaļa aste. Mēs stāvējām apskāvušies un skūpstījāmies. Mana roka bija ieslīdējusi viņas miklajā kājstarpē un es jutu, ka man ir sacēlies un ka es viņu gribu( ... )

Viņa apņēma manu draiskuli Džo
Ar Lielajām Kaunuma lūpām,
Ar Mazajām Kaunuma lūpām,
Un visubeidzot arī ar savām
Maigajām, sārtajām
Bezkaunuma lūpām.

10 pazīmes ka neesat sen mīlējušies.

Sievietēm:
1. Jūsos nostiprinās doma, ka visi vīrieši ir ēzeļi.
2. Jūs turpināt sapņot par princi, bet nu jau bez zirga un bez drānām.
3. Pēc stundu ilgas stāvēšanas muzejā pie Apollona skulptūras jūs absolūti neatceraties viņa seju.
4. Jūs pastāvīgi sapņaini dungojat: «Ja visi Zemes puiši...»
5. Jūs izvairāties no dzeršanas, jo baidāties izmantot savu stāvokli.
6. Neskuvušos vīrieti saburzītās drānās jūs uzskatāt par vienkārši stilīgu.
7. Domas par to, ka kulturālai un izglītotai sievietei sekss nav pastāvēšanas pamats, vairs nav tik acīmredzamas.
8. Kritiskās un visas pārējās mēneša dienas jums pakāpeniski mainās vietām.
9. Par līdzekļiem, kas ieekonomēti uz grūtniecības testiem, jūs iegādājaties veļas mazgājamo mašīnu.
10. Jums atgriežas baiļu sajūta, kāda tā bija pirmās seksuālās pieredzes laikā.

Vīriešiem:
1. Jūs esat nonācis pie domas, ka sliktu sieviešu nemēdz būt.
2. Jūs pārstājat saprast, kas ir rīta erekcija un ar ko tā atšķiras no dienas, vakara un nakts erekcijas.
3. Domas par ēšanu kļuvušas mazāk svarīgas.
4. Jūs stundām ilgi varat skatīties pasaules čempionāta dambretē sievietēm pārraidi.
5. Erotiskie sapņi jūs nomoka tikpat spēcīgi kā ginekologu.
6. Kad paejat garām ādas un venerisko slimību dispanseram, jūs vairs neķeraties pie sirds.
7. Visas nesvarīgās domas ieguvušas nozīmi.
8. Kad skūpstāt sievietei roku, uz tās paliek zilums.
9. Pēdējā nopirktā prezervatīva derīguma termiņš beidzies pirms gada.
10. Jūs skaidri zināt, kāda būs jūsu pēdējā vēlēšanās pirms nāvessoda.

Vakar (nupat jau laikam jāsaka "aizvakar") vakarā noskuvu kuli un apkārt tai gludu, gludu kā pirmklasniekam. Visu dienu tāda jocīga nepierasta sajūta kad olas ejot šūpojas starp kājām ik pa brīdim viegli noglaužoties gar tām vai gar biksēm. Erekcija atslāba tikai reizi pa reizei un arī tad tikai uz 5 min.

Vai man tagad būtu jābaidas - viņa solīja mani nosūkt līdz nāvei.

Viss augums noklāts skūpstiem. Par katru mīļu vārdu, par katru smaidu, par katru šķelmīgu galvas piešķiebšanu ... par katru viena liela slapja buča.

Vai te ir kāda kura uzaicinās mani pie sevis nokniebtis? Ātrā zibensseksa piekritējas lūdzu neatsaukties. Ja drāzties tad drāzties līdz saule aust!

Bija vakars un jau pamatīgi krēloja kad mēs kopā ieslīdējām no akmeņa jūrā un ienirām. Kad iznirām jau bija sācies lietus. Ne jau kaut kāds, bet kārtīgs gāziens, kad priekšā viss ir viens vienīgs balts ūdenskritums. Vairs nebija nekāda atšķirība vai esi jūrā vai ārā no tās. Arī apģerbties vairs nebija nekādas jēgas, jo krastā atstātās drēbes bija izlijušas caurcaurēm. Turpinādami šadi dušoties mēs jau pa tumsu aizgājām uz telti un ielīdām guļammaisā sildot savus slapjos kailos ķermeņus viens pie otra. Un tad gluži nejauši, pats nesapratu kā īsti, tas sākās. Vārdu pa vārdam, glāstu pa glāstam, bet mēs gulējām ne vairs blakus bet viens virs otra. Tūlīt man arī nāca pārsteigums ka viņa savos 22 gados vēl bija meitene un es to pateicis viņai jautāju:
- Vai tu droši zini ka vēlies turpināt, ko mēs te esam iesākuši darīt?
- Jā. Kaut kad jau tam tā vai tā būtu jānotiek, un kāpēc lai tas nebūtu tagad kad mums kopā ir tik jauki?
- Tu zini, ka esmu precējies un es Tev nevaru apsolīt ka Tu būsi tā, dēļ kuras es šķiršos no sievas un atstāšu bērnus?
- Zinu. Es to arī nemaz negaidu no Tevis. Vienkārši esi mīļš un daudz nerunā.
- Vai tu esi gatava arī tam ka pirmā reize mēdz būt sāpīga.
- Zinu, esmu lasījusi par to - dzemdības tomēr esot vēl daudz, daudz sāpīgākas un tomēr visas sievietes tās ir pacietušas un nenožēlo. Es izturēšu.
Un uzsmaidīja man mīļi un lūdzoši.
Tad es viņu paņēmu. Tik lēni un maigi cik vien mācēju un varēju. Vienā brīdī viņa iekodās sev apakšlūpā un no acs kaktiņa uz ausi notecēja asara, kura kabatas baterijas gaismā izskatījās kā dimanta dzirksts. Es to nolaizīju un viņa atkal man uzsmaidīja. Un tad mēs bijam viens vesels, nedalāms savijušos, baudā elsojošu ķermeņu kopums. Kad biju beidzis, pagāja minutes varbūt 20 kad jutu ka varu un gribu vēl. Un tad mēs mīlējāmies atkal. Un atkal, Un atkal. Uz rīta pusi skaits man bija kapitāli sajucis vai tās bija 6 vai 11 vai varbūt visas 27 reizes. Katrā gadījumā pavisam droši zinu ka tik varošs nebiju bijs kādus gadus 10 vismaz, ja ne vispār no padsmitmieka gadiem kad pāris mēnešus nedabūjis, kā tiku kādai klāt tad nomest 5-7 kokus pa nakti bija normāla parādība.
Nezinu kad atkal sanāks man ar viņu satikties vai pat piezvanīt. Un vai vispār sanāks. Žēl. Jo tā bija patiešm brīnišķiga nakts, kuru noteikti neaizmirsīšu nekad. Arī tad ja mēs vairs nesatiksimies.
Ja nu gadījumā gadās tā ka Tu šo lasi, tad zini, paldies Tev par Sevi, par tavu brīnišķo davanu man - savu nevainību, par jaukajām sarunām kuras dīvainā kārtā es ne tikai neaceros ko mēs runājām, bet pat neatceros kaut vispārīgas tēmas par kurām runājām, kaut arī runājām visu nakti un vēl krietnu brīdi pēc tam kad saule jau bija uzlēkusi, pirms iemigām. :*

Bijām uz trim dienām izbraukuši no Rīgas. Lai padzīvotos kādā ceļmalas hotelī apmēram 150 km attālumā. Ne jau ar sievu. Sen nebija bijušas sajūtas kad pēc kārtīga alco patēriņa vakarā līdz 1iem, otrā rītā var pamosties jau 7os izgulējies, možs un foršu garīgo. Un tā abus rītus pēc kārtas. Tūlīt gatavošos un braukšu nakamajā izbraucienā uz wīkendu uz Latvijas otru pusi, uz kurzemes jūrmalu ar citu zaķi.

Viss. Iepējams esmu traks, bet man ir pilnīgs abloms. Man tas ir piegriezies. Es gribu mīleties normāli (vai varbūrt nenormāli) vairāk. Kāpēc man - par kuru visas kuras ir bijušas ir teikušas, kā esmu bijis labākākis no visiem vīrīešiem viņu mūžā, tagad ir jāsapūst tikai ar vienu vien kopā. Varbūt. Bet ne jau ar tādu kura 2 no 3 reizēm kad piedāvāju pamīlēties atsaka "Zini, man tagad negribas" vai arī "Nevajag, būs par daudz, mēs taču mīlējāmis jau aizvakar". Vai tās citas meloja? Varbūt kāda arī meloja, bet neticu ka VISAS. Vai mīlestības vārdā tam tā ir jānotiek? NĒ! Pie velna tādu mīlestību. Šos pēdējos 7 gadus kurus esmu ar viņu kopā esmu gatavs norakstīt. Lai arī tas nav maz tomēr priekšā ceru ka būs vairāk.

Pie velna uzticību vienīgajai!