Viss. Iepējams esmu traks, bet man ir pilnīgs abloms. Man tas ir piegriezies. Es gribu mīleties normāli (vai varbūrt nenormāli) vairāk. Kāpēc man - par kuru visas kuras ir bijušas ir teikušas, kā esmu bijis labākākis no visiem vīrīešiem viņu mūžā, tagad ir jāsapūst tikai ar vienu vien kopā. Varbūt. Bet ne jau ar tādu kura 2 no 3 reizēm kad piedāvāju pamīlēties atsaka "Zini, man tagad negribas" vai arī "Nevajag, būs par daudz, mēs taču mīlējāmis jau aizvakar". Vai tās citas meloja? Varbūt kāda arī meloja, bet neticu ka VISAS. Vai mīlestības vārdā tam tā ir jānotiek? NĒ! Pie velna tādu mīlestību. Šos pēdējos 7 gadus kurus esmu ar viņu kopā esmu gatavs norakstīt. Lai arī tas nav maz tomēr priekšā ceru ka būs vairāk.

Pie velna uzticību vienīgajai!