šī bija lieliskākā hospitāļielas ballīte
un viens no jaukākajiem vakariem zabadakā.

un vispār, viss ir forši.

aiznestas bildes, jaunnedēļ jāaiziet pieķimerēt pie sienas, lai citu acis priecājas par vylcāna garadarbiem.

bez gala sirsnīgs un dzīvelīgs hospitāļielas koncerts, ar saskaitāmu publikas daudzumu. jā, tas bija kā atalgojums, pēc gara un mokoša ceļa, stāvot kājās līdz pat pašai sabilei, rīga-kuldīga sabiedriskajā autobusā, kurš pa vidu sastiprināts ar akaredeona detaļu.

un par šīs nedēļas/iespējams, mēneša, bet nesteigšos vēl ar priekšlaicīgiem secinājumiem, šoks ir dejojošs edžus.

vakardien depo apsargs atkal "paspīdēja" ar savu lielisko personību, mēģinot neielaist apvienības "stūrī zēvēle" galveno balsi - kati! un manu mazo māsiņu ielaida bez problēmam, bet man jau kuro reizi - uzrādiet dokumentus!

un svētlaime būs ierināties savos deķos, iekrist savos matračos pēc tikko apēsta māmiņas gatavotā plova.

īsumā.