Kaut kas, kas ir bijis

Paldies visiem trūdu dieviem, mans mīļākais gadalaiks ievelkas. Man patīk ziema un sniegs, bet rudens man nekad nepietiek. Nu labi, uz februāra beigām varbūt pietiek.
Vairāk nav, ko teikt.
Esmu laimīga, mierīga... vulkāns ir aizmidzis, dodot vietu rāmai pelnu izspļaušanai, bet man tas patīk. Sākumā nesapratu, vai patiks, bet patīk. Mēs saprotamies. Ideāli. Varbūt par daudz ideāli. Man viņa nav par daudz, nav par maz. Mums vienam otru vajag tieši vienādi - samērā maz un reti, bet vajag ļoti.
Man vēl arvien salecas sirds, viņu ieraugot, bet tā ļoti ātri norimst un gribas ieritināties pie sāniem vai viņu ieritināt pie sāniem, un paskatīties, kā līst...