October 2019   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Nemierīgs rāmums

Posted on 2018.03.20 at 23:43
No ārpuses gražojos pret to, ka kaut kas jādara, bet iekšā eju un daru. Kā pie tā nonācu, nezinu. Kur atrast tikai kaut ko tādu, kas iekustinātu manu stingo seju, lai es varētu kādam uzsmaidīt?
*
Es eju, pacēlusi kārtējo karogu, nesaprasdams, ko vēstu.
Kaut ko par padošanos, kaut ko par izmisumu, kaut ko par vēlmi, bet neskaidrojas.
Pelnu pilī klusums, bet es gribu dziesmas.
Es gribu vienu pašu mirkli īstenības, tagadnē, un tad simtiem mirkļu Pelnu pilī, to izjūtot un piedzīvojot.
Tādu mirkli, kurā solās.
Es sēžu savos pelnos.
Saltos.
Mirusi pirms gadsimtiem, spiesta dzīvot.
Kā māku tā daru.
Iepatīkas.
Jādara tālāk.
Karogs, kuru rādu, nav saprotams man pašam.
Cik tālas pilis tas var apvēdināt?
Necik.
*
Es gribētu, bet nekas jau nav tik labs atkal, viss ir labāks pirmo reizi.

Previous Entry  Next Entry