es arī pistu uz bausku, ja man būtu tāda iespēja, jebkur prom no šīs piesmirdinātās galvaspilsētas bez gaisa un bez logiem, bet arī bauskā mans liktenis nebūtu viegls - es agonijā vārtītos pa zemi grāvī asiņains, lūgtos pēc ūdens un maizes kumosiņa, kliegtu uz garām ejošo babiņu, lai viņa izsauc ātro palīdzību, bet viņai būtu pie dirsas, viņa tikai smaidītu un pieklusinātā balstiņā pie sevis svilpotu "par laimīgu lai sevi sauc, kas brauc no bauskas nepiekauts!"