Ir diezgan dīviani teikt, ka "pat nevajag ticēt metafiziskajam" un tad nākamajā frāzē pieminēt kaut kādu "neaptveramo" un meditācija/lūgšana nav NEKAS CITS kā cilvēku rituāls ar mērķi tuvināties/saplūst ar šo metafizisko realitāti, galveno jeb vienīgo realitāti (pretēji ikdienas samsarai), būt līdzīgākam Dievam vai whatever you name it. Nevajag kaunēties no jēdzieniem tikai tāpēc, ka tos koinojuši miruši, patrarhāli balti vīrieši.