Piekrītu marinai. Un no savas pieredzes varu teikt, ka nav vērts sevi steidzināt. Ja dažreiz arī gribas to randiņu noraut un gulēt zem segas tad arī tam vajag ļauties, tātad varbūt vēl nav laiks. Un tā čuriņa raustās tikai līdz tam vienam brīdim, kad satiec kādu, ar ko jūties tik komfortabli, ka vairs neraustās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu man raustās čuriņa vispār ar kādu tikties romantiskā noskaņā in general, nav runa par pirmajiem randiņiem un to, ko padomās, bail ir vispār no romantiskām attiecībām kā tādām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tev ir bail no domas par romantiskām attiecībām (tipa, ka tev viāns būs, jo tad būs tā un šitā) vai arī tev ir pieredze, ka esot romantiskajās attiecībās, tev visu laiku raustās čuriņa, ka tev tagad ir romantiskas attiecības?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es gribēju zināt kā cilvēki, kas ir šķirušies no laulības vai tiešām ilgstošām un reālām attiecībām saprotu, ka ir gatavi atkal iesaistīties tāda pat tipa afērā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu kādu satiec un tas vienkārši notiek. Nu varbūt kādu strēķīti laika atpakaļ padomā, ka tā kā esmu gatavs...dzīvo, dari savas lietas, kas patīk un tad pēkšņi...bum un ir. Ja kas ļoti traumatisks, palīdz sarunas ar draugiem, terapeitiem, kliedzieni cibā, sarunas domās ar bijušajiem un visādas iztēlošanās, ka saitīte tiek pārgriezta un domās aizvainojumu izrunāšana, jo bieži to cilvēku pat nav iespējams vairs satikt. Jā, laikam šis ir palīdzējis visvairāk, - iztēloties to cilvēku sev priekšā un runāties. Var iztēloties arī kādu, ko vēl neesi saticis;)

(Reply to this) (Parent)

Ni tad veel ir jaapagaida. Nu vai jaakaapj taam baileem paari. Es zinu ka man bija drausmiigi bail saakumaa, liidz panikjeneem. Un tad es atkal nekur negaaju. Un tad peec tam vairs nebija tik ljoti bail, peec laika

(Reply to this) (Parent)