Ir noteikts naratīvu skaits, ko iespējams īstenot kino finansiālo noteikumu apstākļos, un viņš ir izsmelts, līdzīgi kā uz zemes beidzas malka. Tur ir iesaistīti par daudz normālo. Mani vispār viss besī jau kādus 10 gadus. Bet joprojām patīk un interesē poētiskais un bezsakara kino, lai tas ir vairāk kā trips bet lai neuzmācās man ar savu sašaurināto izpratni par to ko ir pieņemts uzskatīt par realitāti