Uzšūtā baltā kleita izskatās pēc kāzu kleitas. Neviens man to nesaka, bet visi to padomā.

Kā caurduris šis laiks izšķiro paziņas no patiesiem draugiem, cilvēkus kuriem rūp un gādā, tos, kuriem interesē, ziņkāres nomāktos, patiesi vientuļos un tādus, kas labāk izliekas par nepazīstamajiem. Tā vieglāk; iejukt pūlī un nevienam nebūs jāatbild un dažreiz tomēr ne tik formālo jautājumu "Kā klājas?".
Kā etiķetes uz ievārījumu burciņām šis laiks saliek pareizos nosaukumus vēl nedefinētajām dzīves konsistencēm.

Šodien bibliotēkā man piesējās apšaubāma izskata vīrietis, vispirms viņš palūdza, lai angliski uzrakstu "new" un viņa otrs jautājums bija, vai "dzīve" būšot "vita".

Ak, manifestēsim visi mūsu jaunās dzīves!

Zīmēt uz grīdas nav ērti.

Šodien ar darba meklējumiem neveicas, dienas prieks - šuvējas vakance psihoneiroloģiskajā slimnīcā un slaucējas (lakatus dod?) vakance zemnieku saimniecībā.
Toties beidzot esmu tikusi pie savas daudz maz dzīvas šujmašīnas, tā nu garajos vasaras vakaros šūšu kleitas (sev, lai arī baltas).

Labais krasts, jums mājās arī nav siltā ūdens?

Pirmā pastaiga pa šaurajām un bruģainajām! Vecrīgas ielām; īpaši iepriecināja īrējamie Airbaltic riteņi un tumšzilā Daugavas ēna. Jocīgi,bet likās ļoti maz tūristu uz ielām.
Prieks, ka es pati nu beidzot izeju ielās. Un viss kā pirmoreiz...

Sīkums, bet patīkami, vietējā veikala pārdevēja šodien pajautāja, kur es visu šo laiku biju pazudusi.

Mājās ir ļoti,ļoti labi.

Tikai viens brīnums mani var izglābt, visām mantām, kurpēm un drēbēm lai pazūd svars! Abrakadabra!
Sēžu pie čemodāna kā pie akas, vai kā I-a, kurš mēra, kas ieiet un kas neieiet podiņā.
Viss pārpārēm,visu vajag, nenormāli karsti, ak, debess, gaidu to mirkli, kad manas kājas skars britu zemi.

Kaut biežāk manā meilā ienāktu epasti ar subjektu: "Parīze".

Tā sajūta,ka viss, uz ko es biju tik ļoti koncentrējusies pēdējos 9 mēnešus, pēc 2 dienām beigsies, man liek secināt, ka man sasodīti negribas pamest šo valsti. Par spīti visam; tās plusiem un mīnusiem, klaigām, vīriešiem, kuri ģērbjās kā geji un strīdu, kā vienīgo sarunas opciju. Paliek vēl tās mazās espresso kafijas krūzītes, drusciņ dolcetti un saule, kura, lai arī dažreiz caur asaru plīvuru, šeit man spīd spožāk kā jebkur citur.

Man šķiet, diezgan neveiksmīga virsraksta izvēle cien. juristam sanākusi. her_crow, Tu zini, ka viņš Tevi citē?http://www.delfi.lv/news/comment/comment/lauris-liepa-pis.d?id=32729699

Tikai šodien es pamanīju, ka uz mana diabētiskā cukura iepakojuma ir uzzīmēta resna sieviete!

Nav jau tā, ka man patiktu strīdēties vai cīnīties par citu tiesībām, bet šodienas misija - izglāb kanādietes; sods par braukšanu vilcienā (biļetes ir, bet nav attiecīgās stacijas "zīmodziņa"), samazināts no 100e uz 10e.

Lai Tev arī jauka diena!

Slovākiem, un drošības labad, arī slovēņiem, tuvākajā laikā silti nav ieteicams atrasties itāļu tuvumā.

Zivtiņa kungs normāli iepozējis (i like it):

http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/336188-zivtins_64_iereibusi_autovaditaji_ir_stipri_par_daudz_vienai_naktij

UPD: šeit - Holivudas smaids un jau štrunts par skaitļiem:

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/207004/galery/

Mīli mani maigi

Automātiskais atbildētājs.