Kā lai tā prātīgi pasaka, bet Kulakovs man šķita tāds kā vīrieša ideāls - smuks, gudrs, talantīgs...
Varbūt tāpēc sapnī, bet diez vai.

Šonakt sapnī nez no kurienes uzradās Juris Kulakovs, un "Jēzus pie krusta' pozā pieķērās pie gleznas. Glezna nesasvērās, Kulakovs bija ēterisks.

Dīvaini, jo es vispār par viņu netiku domājusi, nedz ko klausījusies. Tikko paskatījos, ka miris 2024. 12. feb.

Kur mirušie vazājas?

Baiga daiļslidošana bija. Neizturēja zēnu nervi.

Saule kāpj augstāk, bet neviens vairs netic

Kalnu slēpošana. Lindsija Vona atkal smagi krita.

Nobraucienā skuķi drāžas lejā pa kalnu ar ātrumu 120 km/h, baigi.

Kāpēc gan dzirdēju S. Jēgera Rēdereju? Visiem hi, visiem ha

Varbūt vārds Krustiņš arī nav nejauši. Krusts, kas jānes.

Dodos uz Valmieras teātri, laikam "Pazudušais dēls", ja pareizi atceros.

pirms 20 gadiem šajā dienā:

"mēs palīdzam jums nebūt, nebūt pavisam tuvu, nebūt tālumā, nebūt tā, ka nejūt, nebūt tā, ka nevar pieskarties, nebūt tā, ka neaizsniegt arī stāvot uz pirkstgaliem, mēs jums palīdzam"