Vakar biju Valmieras teātrī, pēdējā laikā tikai turp, uz citu vairs negribas.
Vakar "Telma un Luīze". Stāsts zināms, bet vienalga saistīja, un 3 h aizskrēja kā mirklis.

Mani jau ilgus gadus bija mulsinājis izteiciens "mezglaini ceļgali". Šodien beidzot sapratu, ka tie ir vienkārši kaulaini ceļgali.

Draudzene pie Alūksnes grasās stādīt apelsīnkokus

Šogad traka ziedēšana. Mežā zeme pilnīgi nosēta meža zemeņu ziediem, pat pie mājas Mežciemā zied meža zemenes.
Ābelēm it kā lapu nebūtu, ziedi vien. Hyperziedēšana.

Vakar rajonā bija svīres, šodien viņu vairs nav.
Izlūki laikam.

Šorīt nejauši iemetu savu milzīgo darba atsēgu saišķi krūzā ar ļoti karstu tēju.
Labi, ka krūzē bija arī karotīte, ar ko izķeksēt atslēgas ārā no tējas. Citādak dabūtu sēdēt gaitenī, ldz tēja atdzistu.

Svīres ir klāt!