Vieta - soliņš.
Darbība - ēdam saldējumu. Es un mans darba kolēģis.
Notikums - garām iet dāma, nu, tā ap 26, ja labi saglabājusies, 30. Iet, normāli, nu, tā pašapzinīgi un cēli, lai arī viņai kājās stilīgie zābaciņi un bieza D&G jaka +30 grādos.
Es: tādā karstumā zābakos.
A: man nepatīk.
Es: zābaki?
A: da nē, viņai ir liela pakaļa.
Es: nu, cilvēks jau nav vainīgs (pati ēdu saldējumu).
A: nav gan, bet tad nevajag iet tā, it kā tu būtu pati skaistākā. Ja esi parasta un ne pārāk skaista (Es - defektīva), tad ej normāli un neviens neteiks, ka tev resna pakaļa. Ja gribi izlekt un nav ar ko, tad labāk būt vienkāršam.
Es: budj pa prošče i mir k tjebe potjaņecsa.