Būs.

man teica, ka dikti romantiska, pat pārāk. bet nu es tikko jēmu pie dziesmas, un man nelikās tāda:) romantiska ak jel protams, bet pārāk nemaz:) tieši kā vajadzēja:)

maigā balss, kā tu man patīc :)

te nu tas :) baroks, peec art encikopeedijas mazinjaas, bijis no 1600 liidz 1700, protams, apmeeram. peecaak tas paarauga rokoko, kam liidzaas pastaaveeja neoklasicisms:) nupat skatos siciilieshu baroku wikipedia:) http://en.wikipedia.org/wiki/Sicilian_Baroque

TU noliec no rīta eksāmenu itāļu valodā, dabū labu atzīmi, vakarā aizej uz kafūzi un smej par ēdienkarti, kurā kāds acīmredzami ir centies izlikties gudrāks, nekā ir:) tur rakstīts: spagettia alla carbanera(lasās apm spadžetia alla karbanera, tulkot nespeeju), kad vajag būt spaghetti alla carbonara:) par izpildiijumu sheit neko neteikshu, tas uz lietu neattiecas (es neeju uz tik smalkiem restoraaniem, kur itaalju eedienus taisa itaalji vai vismaz kaa itaalji), bet veel es tur atradu ekspreso kafiju. Espresso! :) un kapučīno viņi nevarēja uztaisīt, jo nebija piena:)

šī nav sūdzība, tikai filologa, kas ciena itāļus un mīl viņu ēdienus, prieciņi pirmdienā:)

vajadzētu apņemties un vismaz mudināt sevi nevērtēt vīriešus pēc viņu mēneša/gada/vispār ktkāda ienākuma latos/eiro/dolāros. viņiem tas daudz nozīmētu:) cik nu izdosies, bet vismaz padomāt un pamēgināt!

Endangering life at sea:
Sending an unseaworthy ship to sea.

mekleeju noziegumus un to veidus un atrodu shaadu:) jauki, nea?:)

forši:)

lai arī otrais rīts jau iesākts ar 40 min buspieturā, es saku: FORŠI!
white blood cells un žāvēti banāni nāk talkā, tad ieraugi mašīnas ielas malā, kuras visi garāmbraucošie transporta līdzekļi nošļaksta tā, ka es sāku just līdzi īpašniekiem, tomēr reizē bērnišķīgi priecājoties par viņu sejizteiksmi momentā kad viņi ieraudzīs to skatu:) pie VEF smuki satinies bumbā air baltic reklāmplakāts:) tāds kā zaļš ābolītis:) un kā cilvēki lec, izvairoties no šļakstiem:)))))

un kad vēl tiek pie kārtīgiem gumijniekiem, nometot rudens kurpītes, pie bieziem cimdiem, nometot samta balleskleitu aksesuārus, pie cepures un vilnas mēteļa, tad var pat brist kupenās un par sevi un pasauli brīnīties:)FORŠI!

vienīgais, ka.. gāju pēc špricītes, bet nedabūju.. zin tagad bail, jo: "sveiki, puiši? ko bļaustamies? satrakojāties? tūlīt būs špricīte:))" satrakojos ik pa laikam, domāju būs miers, bet nekā:)

kaut kā man vienmēr tādas nopietnākās domas un pārdomas par dzīvi un to, kā to vajadzētu dzīvot un ko labāk nedarīt, rodas pēc iepirkšanās centru apmeklējuma vecāku sabiedrībā. visādas domas skrietin skrien. nepatīk man tie centri, kad tur noklaiņo pāris stundas un jūties dikti izmantots un tik ļoti patērētājs, gribas prom un dzīvot pļavas/meža vidū upes ielokā un ēst vien sevis pašas audzētus dārzeņus. un re, braucām mājup pēc kārtējā šāda rauta, galvā existenciālas pārdomas un radio sāk skanēt Smashing Pumpkins "Try, try, try". nebiju tālu no raudām, un šitā dziesma mani prot atrast šādos mirkļos. mīlu.

darīts, pirmais tumšais vakars šajā tumšajā sezonā, mūzikas tikai nava, bet sveces ir:)

un saprotu nu, ko Cripple crow runā par darbu, ka mācīties visu nevar paspēt un ko citu... nu es atlieku mācīšanos, ne ko citu diemžēl. un šis vakars tā vedina uz jauku nedēļas nogali mājās, bet jāstrādā. var jau nestrādāt, bet senčiem nepatiks maksāt par mani. ai-ja!

iesaku visiem. dzīvot un neņemt lietas tik nopietni. ļaut notikt tam, kas grib notikties un ja vien ļausieties notikumam, tas beigsies tieši tā, kā tam ir jābeidzas un ne citādi, neskatoties ne uz kādām jūsu teorijām vai apņemšanāmiešanām. beidziet domāt, ka jums ir lielās spējas padarīt visu, kā to gribat un ka viss īstenībā ir atkarīgs no jums. dzīvojiet un beidziet bez jēgas teorizēt.

:)

sēžu pēc lekcijas universitātes koridora krēslā, lasu, pavadu stundas līdz korim. iet garām itāļval. pasniedzēja itāliete un jautā: "kas notiek?" saku, ka gaidu un viņa secina, ka gaidu kādu un ok, aiziet:) lai jau, jo ne par to. iet garām un pajautā. latviešu profesore nejautātu (un tūlīt ienāk prātā, ka vien jautāja gan, bet vinā ir tiešām jauka). attieksmes, ne-vienaldzības dēļ man tik ļoti patīk itāļi, viņi tik dzīvi, jo interesējas par dzīvi, ij savu, ij citu, un neatstās cilvēku vienu ielas malā vai vispār, tak savus vecākus arī dikti aprūpē, tā jau kā tautas tradīcija. gribētos no viņiem iemācīties to nevienaldzību:)

she knew me. and I knew her. it was as if the rest had gone. it was all that mattered.

bojens mojens, apjēdzu tagadiņ, ka savā nesenajā mūžā (ko atceros) esmu dabūjusi tikai vienu apskāvienu, kurš vismaz atgādina to, kādu es gribētu ik reiz.. ilgu un ciešu. kādas trīs min droši un tā, lai jūt... whats wrong with you people,kāpēc ir tāds pļuk un viss? vajag tak kārtīgi...................................... bet nu labi. es no tiesas ticu, ka atradīšu kādu, kurš/a spēs. varbūt uz to jūs mani mudinat...

nu ir piegriezies. man baksta acī visu laiku, cik ļoti es slinkoju un neko nedaru. es zinu, ka tā ir taisnība, bet vienalga riebjas, ka baksta visu laiku acī. un sākšu es viņiem visiem par prieku strādāt, lai varu būt nogurusi no darba, ka man ir iemesls neko nedarīt. un varbūt pat palaisties mācībās, redzētu, ko tad viņi teiktu. un it kā arī gribētos savu mājokli, bet tas nu ir iespējams tikai tad, ja strādāšu uz pilnu slodzi un nemācīšos. bet vienai dzīvot, kaut arī man liekas pašai vispiemērotāk (neliekas vis, vislabprātāk es dzīvotu kopā ar Viņu), bailes, tāpat, kad palieku viena mājās, uznāk pa nakti bailes no visādiem trokšņiem un šķietamiem trokšņiem. tātad vai nu kopā ar Viņu vai kādu citu, kaut maz pazīstamu, tikai labu cilvēku un kas man liktu mieru.

to tad nu es vismaz zinu, ka gribētu, bet par pārējo nekādas jēgas. varētu iet prom no tām studijām, par spīti visiem tiem padomiem, ka vienu augstāko vajag un tad dari, ko gribi. jēga ir tai izteikumā, bet tiaki papīra jēga, nevis... aiiiiiiiiiii, nezinu, brīžiem man patīk. shittttttt. tātad nezinu arī citu izeju, kurā tverties un mesties, ja aizietu no studijām.

un atkal pa galvu tikai viena persona, kurai visdrīzāk nav par to jausmas, kaut jausmas ir dotas cik tik uziet un neuziet. un iekams pati nebūšu droša, nekādas lielākas jausmas laikam nedošu, bet kā var vispār par ktko būt drošs. ja taisīšos mirt, kaut savos 128 un persona vēl itin sprigana būs, atd gan dabūs zināt, cik ļoti:D

Top jauns skaistums :) tikko dzirdeeju pāris frāzes no kādas jaunas dziesmas, dikti jaukas un jautras un tancojamas, pat bezmaz asaras acīs aiz prieka, kaāds skaistums tur atkal nāk un ka ir tādi cilvēki, kuri ko tādu var un spēj, un ka man ir dotas ausis to visu dzirdēt!!:)

8. I was wondering what direction the band is heading to next? Over the years the band and music style has progressed and changed dramatically and each of you has your own style, will it be similar to Diorama? Or will it be another surprise?

This record is different to any of our other records and i tried to write more songs to dance to..
tancosim kā traki un trakas, tā kārtīgi:) smuki būs, ļoti smuki!!

atkal esmu uzdūrusies sev svarīgajam tematam. vispār tas aivedīs līdz pat cilvēka būtībai, bet no sākuma par to kratīšanu un metālistiem tā kā. vispār dzīvē savā mazliet un daudz nepieredzējusi, bet zinu kaut no tiaki diviem piemēriem, ka metālisti ir dikti mīļa un jauka tauta aiz savām melnajām drānām un dzelkšņiem. un, kad biju uz Apocalypticu, uz Eikku skatoties, nodomāju, ka pat ar visu matu kratīšanu šādu eksemplāru es varētu atzīt par savējo. un šodien atkal uzdūros vienam tādam kā manis pērsoniski pazītajam matu kratītājam un šis, kaut pat ne pazīstams, tā atgādināja to pirmo, ka atkal bija pilni sejas asinsvadi asiņu un smiekli visā sejā un vēlme novērsties. nu kā tā var tā bezjēgā un bezritmā tur ņemties? prieks jau gan jau pašam ir, bet... jā, kā tad, domājiet visi par mani un nedariet tā :D laikam jau es varētu dzīvot kopā un dikti mīlēt kādu metālistu, lai tak viš klausās savu smieklīgo mūziku, ka jau tā gribas, bet laikam gan es neietu ar viņu ktkur tusēt, jo skatīties matkrat šovu nu neeeeeeeee.......

un te uzpeld jautājums par būtību... mēdz runāt, ka jāmīl ir cilvēka būtība, nevis viņa izskats vai.. jā, laikam izskats ir tas parastais, ko min. bet kas tad veido to būtību? attieksme, uzskati, domas, patikas un nepatikas.... un ja viņam patīk tā kratīties un klausīties tādu un ne citādu mūziku, vai tad tā nav daļa no cilvēka būtības?

un jā, metāls nav man. roks jāaaaa :) būtu te bijuši Superhuman, nevis Sanctimony un Rūsa... domas arī būtu citas :)

klausos Stereophonics peedeejaas triis dienas un briizhiem pat taapeec, ka ir ierakstiits un nevis taapeec ka tas buutu tas, ko tajaa briidii tieshi gribas. patiik, satrp citu. bet atklaajums ir shaads, pie taa nonaacu shodien, kad peec akustiskajiem saakaas parastie albumi. gan jau kaads un droshi vien ne tik viens to ir pirms manis atklaajis (kur lai izlasa tadus atklaajumus?) - akustiskaa manta ir tiira, gjitaara, balss, nu var buut ari basiite un bungas - melodija, un tur vai nu ir, vai arii nav. PUNKTS. saakaas albumi un saakas visaadas sinteetiskas skanjas un liekas, ka jebko var piedabuut skaneet taa, lai ausij liktos pienjemami, jo radio formaats ir saveidots, tikshkj un bliikshkj, tad jau kaartiibinjaa! briizhiem pat likaas, ka shis tas no magjijas ir pazudis tajos apdarinaajumos. tai pashaa laikaa arii apzinos, ka ir muuzika, kuraa vissadas jaukaas taktiites, kuras ieseezhas praataa, ir radushaas aranzheejuma procesaa, un taas jau man arii patiik :) es nez. tas bija tiiri par melodiju un dziesmu laikam, ne par knifinjiem. kaut gan gjitaara un balss var sadariit neiedomaajamas lietas. vajag tik meistarus. shobriid uz sitienu neviens prataa nenaak, ha ha :D




cita lieta par cilveekiem un meitieshiem, peedeejo 24 h laikaa satieku un redzu duudas, kuras dikti dabiigas un veseliigas un jautras un viss taa kaa vajag. un kad redz ko taadu, saprotu, ka es taada neesmu. ne briiva, ne jautra, ne veseliigi smejosha un speejiiga runaat par jebko. ko ta briiniities. bet kad tas ir aizgajis ciet, veel jaadomaa. varianti ir, ak jaa.

shonedeelj mana bezapzinja splauj signaalus, kas, taa taisni njemot, mani vareetu zivest uz agresijas managing nodarbiibaam. aareeji neko dizhu, iznjemot droshvien niknu/aizkaitinaatu saartu seju nevar maniit, bet iekshaa iet kaa nestabila ljauzha praataa. ejot pa ielaam, uzgruuzhoties netiishaam vai esot uzgruushanaas pasiivajam daliibniekam kaadam citam, vai netiishaam kaadai rokai iesitot vai ktkaa taa, rodas doma, kaa buutu to roku izgriezt vai teiksim kaadam lietussargu galvaa vismaz smagi iesist. un duudinjas, kas tipina pa priekshu, domas sauc visaados stipros vaardos, pat nedomaajot, automaataa. paarsteidzu pati sevi, nevar gan teikt, ka pozitiivi.