Būs.

kaut kā man vienmēr tādas nopietnākās domas un pārdomas par dzīvi un to, kā to vajadzētu dzīvot un ko labāk nedarīt, rodas pēc iepirkšanās centru apmeklējuma vecāku sabiedrībā. visādas domas skrietin skrien. nepatīk man tie centri, kad tur noklaiņo pāris stundas un jūties dikti izmantots un tik ļoti patērētājs, gribas prom un dzīvot pļavas/meža vidū upes ielokā un ēst vien sevis pašas audzētus dārzeņus. un re, braucām mājup pēc kārtējā šāda rauta, galvā existenciālas pārdomas un radio sāk skanēt Smashing Pumpkins "Try, try, try". nebiju tālu no raudām, un šitā dziesma mani prot atrast šādos mirkļos. mīlu.