in this bright future, you can't forget your past..

Man izteikti vairāk patīk un piesaista tumši cilvēki.
Es nezinu, man blondie zilači liekas neizteiksmīgi un vienādi.
Es tajos, nopietni, klausos daudz retāk.

+ Vispār forši, ka ir viens, kuram no rītiem mute ož tikpat drausmīgi, kā man, kura acīs varu spoguļoties un kuram ir briesmīgi spalvains dibens.
Viens ar sintētiskām apakšbiksēm, un mums kopā patīk urbināt degunu.
Ja es pa miegam kaut ko stāstu, viņš vienīgais klausās un vēlāk cenšas atstāstīt, un viņš vienīgais ieloka man grāmatā lapu, ja aizmiegu uz tās.
Beztam, diezgan forši, kā viņš mani pabaro par jaunās mašīnas detaļas naudu. :D
Es guļu viņam uz vēdera, bet viņš deklamē veca vīrieša vēdergraizes, un es smejos kā mazs bērns.
Viņš izliek matus pa spilvenu un no rītiem nav uzpampis, bet smuks.
Viņš vienīgais izlasot uzrakstu "Ēd ar karotīti!" uz skābbarības mājas nokliedzās: "Ej dirst, ēdīšu kā gribēšu! Kurš ēd spagetī ar karoti, vispār?"
Viņš tāds jauciņš, tāds kurā var kāpt kā kokā un kuram var bāzs vālītes degunā.
Tāds, kurš nav savtīgs riebeklis un tāds pie kura vislaik, vislaik gribas atgriezties.
Puika, kuram tāpat kā man, dažreiz ož tunelis un puika ar kuru nakts vidū izdomājam mazgāt ģenetālijas, bet tā jauki, bez vulgaritātes un izvirtības.

Es neesmu saldi samīlējusies, nevajag pārprast, es vienkārši vienreiz pasniedzu to, kas galvā.
Nekā salda jau nepateicu, man jau tā nemaz nepadodas.