subject lauciņu ar nodomu atstāju tukšu. Tāpēc ka visam un vienmēr ir savi iemesli. Citi saka, ka viss kas notiek, notiek uz to labāko. Nu tad gaidu. Maisinjsh vakar beidzās. Pirms gada jau vajadzēja šo ierakstu te publicēt. Kavējos kā parasti :) Kas jums jauns? Kā iet? Standarta pieklājības frāzēm apmainīsimies un katrs savas gaitas turpināsim - galu galā nevienam nevajag zināt, kas tur smadzenē ir iestādīts. Sarkanvīns sajaukts ar balto, bet izskatās pēc multivitamīnu sulas :) Un tikai. Nosala deguns šodien un atnākot mājās noskatījos filmu par to kā liek implantus dibenā! Jauks vakars iznāca, ja neskaita nobeigumu.

Sveikņi mani dārgie, mīļie un vienīgie!
Gribu pareklamēt kādu jauku istabiņu Rīgas klusajā centrā, kura meklē sev saimnieku - manu aizvietotāju. Dzīve ir iegrozījusies tā, ka atkal mainu savu dislokācijas vietu, līdz ar to mana tagadējā apdzīvotā istaba paliek tukša. Vēlos informēt katru no jums - varbūt atrodas kāds kurš tieši tagad meklē sev mitekli. Dzīvoklis ļoti mājīgs un mīlīgs. Ir viss nepieciešamais, nav jādomā arī par mēbelēm - viss ir. Pietrūks tikai personīgo sīklietiņu un paša saimnieka. Īres maksa ir 100 LVL, viss ieklļauts. Lokācijas vieta - pie Skonto halles, tas sanāk tikai 10 minūšu gājienā no Vecrīgas (info tiek, kam patīk ballēties :) ). Kaimiņos dzīvo vēl divas jaukas meitenes, ir pieejams arī internets. Ja paši nemeklējat iespēju pārvākties, varbūt kāds no jūdu draugiem meklē, painformējiet pārējos... :) Istaba būs brīva jau aprīļa sākumā... Paldies par sadarbību!

šodien klausamies Nirvana un priecājamies! ja ir par ko.

man šodien gribās pārkāpt noteikumus, daudz un daudz! teikt to, ko nedrīkst teiks, pīpēt tik cik nedrīkst pīpēt un dzert tik cik nedrīkst dzert! rīt uz darbu. esmu piekusis laikam, pavisam. Drīz pārlūzīšu, ja pa ceļam mājup atrodat kādu manu ekstremitāti, tad, lūdzu, nesperiet ar kāju, man biku sāpēs :)

sametam albūmā smukās bildes un gaidam smukos komentārus no "draugiem"... cik bieži tas gadās ar katru no mums? man liekas tas nekam neder. Izmantojam to visu komercializācijai un pašreklāmai! Ak vai! Esmu tik jauka! Vēmiens nāk, paskatoties dažu labu albūmus, tieši tā! Vēmiens! Laikam jau palieku veca, ja nefočēju pati sevi un kvantumā nelieku savas bildes citu vērtējošajām acīm, kuri tās skatoties aplaiza lūpas un ne to vien...

Varbūt lietus, varbūt temperatūra un iesnas, varbūt par daudz interneta manā dzīvē pēdējās divās slimošanas dienās, atvainojiet, ja sanāca kādu aizvainot... bet nu saņemieties taču! Cik var!!!!!

man vajag domu... miegs atkal pagālušajā naktī aizmirsa manu adresi, bet tā jau tāpat drīz mainīsies. Atstāsim šovakar manu galvu tukšu, sametīsim pumas kastēs vecās kedas un rīt aiznesīsim uz konteineru. Mūžigā mantu krāmēšanas dilemma - vajag, nevajag, vajag, nevajag. Mans pauris saka NEVAJAG! Visu prom un ārā. Galvenais tik Maisiņu neizmest, kurš murrā, kaut arī brīžiem pārāk skaļi.
Un vispār gribās sev sejā iemest torti!

esmu uz pauzes! UZ PAUZES! un izbaudu to! :)

šodien es izdomāšu, ka rīt modē būs jēzenes un baletsvātrki! Un es jums saku, ka tā arī notiks.

Maisinjsh 01.09.2019

Nekad nespēšu saprast, kāpēc vīriešiem un sievietēm ir tik dažādas izpratnes par seksu. Venēra, Marss - nekad nesapratīšu. Kāpēc vīriešiem lēmumu pieņemšana un lietu izpratne iet caur smadzenēm, bet sievietēm - caur sirdi? Viss notika tā. Pagājušo nedēļu kādu vakaru liekoties ar sievu gulēt, es pamēģināju viņai "piebraukt", bet pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem es
izdzirdēju:
- Zini, man kaut kā negribās. Vienkārši kādu brīdi paturi mani savos apskāvienos.
- KO?
Un šajā vietā viņa pateica pašu briesmīgāko frāzi, kādu tikai viens vīrietis var izdzirdēt no savas mīļotās sievas:
- Nu, tiešām, mīļais. Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas sievišķīgās emocionālās vajadzības. Es nodomāju: "Kas gan viņai lēcies?". Ar vienu vārdu sakot, tovakar mums nekas nesanāca un mēs vienkārši aizmigām. Nākamajā dienā mēs devāmies iepirkties uz kādu labi pazīstamu vietu, kuru es saucu GIV (gigantiska iepirkšanās vieta). Mēs staigājām pa dažādām nodaļām, viņa uzlaikoja trīs nejēdzīgi dārgus vakartērpus, bet nevarēja izšķirties, kurš viņai vislabāk piestāv. Es ieteicu lai ņem visus trīs. Pēc tam viņa devās meklēt kurpes, kuras piestāvētu šiem vakartērpiem, un es viņai piedāvāju paņemt pa vienam kurpju pārim pie katra tērpa. Pa ceļam uz kasi mums gadījās juvelierizstrādājumu nodaļa, un viņa izvēlējās sev pārīti auskaru ar briljantiem. Ziniet... es viņu sen nebiju redzējis tik uzbudinātu. Acīm redzot, viņa bija nolēmusi, ka es esmu nojūdzies - viņa pajautāja, kā būtu ar to tenisa aproci - es lieliski zinu, ka viņa savu mūžu nav turējusi rokās tenisa raketi. Bet es arī tam piekritu. Viņa tur pat vai spiedza no sajūsmas, gandarījums viņai bija tik pat kā fiziski - seksuāls. Jums bija jāredz, kā staroja viņas seja, kad viņa izdvesa:
- Nu, mīļais, man šķiet, ka tas ir viss. Varam doties uz kasi. Es viņai uzspēlētā mierā atbildēju:
- Nē, mīļā, man kaut kā negribas.
Jūs ziniet, ko nozīmē izteiciens "pilnīgā neģīmī"? Visa šī emociju gamma - neizpratne, sarūgtinājums, sašutums, naids... vienlaicīgi uzplaiksnīja manas mīļotās sejā.
- Nu, tiešām, mīļā. Es vienkārši gribu lai tu to visu kādu brīdi paturētu savos apskāvienos un tas ir viss. Un kad viņa jau bija gatava mesties man virsū un saplosīt smalkos gabaliņos, es piebildu:
- Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas vīrieša finansu iespējas...

vakar Maisiņš dabūja jaunu draugu. sabijās un palīda zem vannas. nelīda ārā 3 stundas.

šodien viņam diēta.

Saliku šorīt mozaīku. Diez ko labi nesanāca. Iztrūkst daži gabaliņi. Tas tāpēc, ka aizgulējos. Bet var. Šodien visu var. Piektdiena.

Esmu atkal stilīga!

Izdomāju, kad iešu pēc darba mājās, noteikti klausīšos mūziku mobīlajā telefonā turot to rokās un rādot visiem nu un protams, lai visi arī dzird, ko klausos! Nekas, ka biku čarkst. Jānokačā kaut kāds foršais gabals. Jānosūta sms pa 35 saņķiem!

Un tad es atnākšu mājās, uzvikšu savas smukās bikses, kas man kopš pamatskolas laikiem palikušas, nu tās ar svītru uz sāniem, tagad par īsu, bet nekas. Sojdjot! Un protams kurpītes ar to lielo sārto rozu uz purngala un "mazo" papēdīti!!!! Un laidīšu ielās. Nu tipa uz Stacijas laukumu semjičkas uzgrauzt.

Kāds nevēlās piebiedroties?

vakar dabūju pa galvu ar ķieģeli... Nu tā bams un viss! Skaidra bilde! Sajutos kā mazgadīga noziedzniece tērpusies glītās drānās un māk smieties atņirdzot zobus. Klaiņoju pa tumšajām vecrīgas ielām meklējot kādu kārtējo upuri. Mazgadīgajiem jau nekas nedraud. Nav 18, nav galvas uz pleciem, nelabvēlīgā ģimene, izlutināts bērns esmu. Un ja nedabū ko grib tad uzmet lūpu un tēlo uzpūteni! nav diez kas jautrs. Nu tā lūk es tur gāju ar savu lūpu un saskatot kādu smukāku mantiņu atņirdzu zobus iekārē...

Un tad es pāmodos. Braucu. Ārā tumšs. Man blakus kāds sēž pie stūres. Un man ir bail, lai pagrieztu galvu un uz viņu paskatītos. Esmu mežā. Man bail. Labāk aiztaisīta acis un neskatīties.

Tā lūk gadās, ka mēs es pati nobīstos no sev vistuvākajiem cilvēkiem. Reālajā dzīvē tak ir pavisam savādāk! Man uz pieres ir puns. Nezinu kur uzradies. Braucu pavisam pazīstamā mašīnā ar pavisam pazīstamu cilvēku pavisam pazistamajā Igaunijā no pavisam pazīstamā Massive Attack koncerta. Tāpēc arī pa nakti.

Ar ķieģeli pa galvu.

Gribas ielist kaste un aiztaisit ciet vaku. Aizlimeet ar skochu no arpuses, ka to dara veikalos. Un nelist ara kadas paris nedelas!!! Tad kad viss bus garam, diezin vai aizmirsts, bet pagajis.

Domat kastite.

Pamodos naktī no tā, ka man nāk miegs. Paskatos pulkstenī, palikušās tikai 1 stunda un 23 minūtes ko gulēt. Bet nevaru aizmigt, jo nomoka doma, ka jāguļ. Rīt taču svarīga diena. Aizeju uzpīpēt, nepalīdzēja. Tad vēl Maisiņš ieveļās man blakus un sāk skaļi murrāt. Mīļi, bet tomēr...

Tāds nu tagad tas rezultāts, kā duma ņemos pa māju viena pati, visi guļ, bet es nevaru, man traucē klusums. Paldies.

Piebāzis mazo kaļķīti ar drupenu un tumšu tabaku, viņš aizkūpināja, kāri ievilka dūmu, noglabāja tabaku atpakaļ tarbā un lēnā garā turpināja ceļu.
Upīte palika kreisajā pusē, viņpus krūmāja.
Pakalna galā nu jau pavisam skaidri varēja sazīmēt baltos bērzu stumbrus.
Tu tikai skaties, kā izauguši, viņš, neticīgi brīnīdamies, purināja galvu un braucīja bārdu.
Labajā pusē stiepās jauns ganību apžogs.
Palūk, cik rūpīgi nodarīts, viņš priecājās, jau paspējuši.
Uz kārtīm saskatāmas pavisam svaigas un žilbinoši baltas cirvja pēdas.
Vēl kailajos bērzu zaros starp piebriedušajiem pumpuriem karājās lielas un spožas lāses.
Tagad tik saulīti, un zaļums sprauksies laukā viens divi.
Biežņā mundri kladzināja dzenis.
Uzvējoja pēc miklām pērajām lapām, un viņš ar baudu ievilka dzedro meža dvašu.
Spējš aukstums un spēcinošs svaigms izskrēja cauri visam ķermenim, taču jau nākamajā mirklī no krūtīm izlauzās spalgs klepus.
Nikni purinādams galvu, viņš atkrēpojās un nospļāvās.
Ceļš apmeta loku apkārt birzītei un laidās lejup, garām uzartam laukam.
Viņš iesmējās, mundri pārlēca pār vēl arvien pārplūdušo grāvi, pieliecās un pirkstos sadrupināja brūnu kankali.
Aizvērtām acīm apostījis dumblās zemes drupatas, viņš nevērīgi noslaucīja pirkstus, atgriezās uz ceļa un nodauzīja pie zābakiem pielipušos dubļus.

Dabūju šodien zilo lapu... Mani gribēja lāpīt, bet tad beigās apžēlojās un vienkārši atļāva pasēdēt mājās. Nekad nebūtu domājusi, ka viena nožēlojama pusminūte var izvērsties par zilu kāju un nedēļu brīva laika. Varu pateikt tikai vienu, labs karjeras sākums, mācības un eksāmenus piebeidzi par apbrīnu ātri, bet tiko jāsāk strādāt, tā viens liels čiks tik sanāk. Tā ka nāksies vien tev mīlulīt mācīties atkal no jauna staigāt un no bezdarbības runāt ar savu spoguļattēlu.

Čav Lauma, kā tev iet?

Kas jādara, kad cilvēks vairs nevar paiet? Ne jau tāpēc, ka smadzenes pilnas ar kādu neizsakāmi reibinošu dziru, no kuras galvā vējš un koridoris pēkšņi palicis par šauru. Esmu klibais maisiņš. Tāda sajūta, ka izskatos, kā tas kaķis no mana pagalma ar noplēstu ausi un klibu kāju. Tizla bezpalīdzība. Droši vien jāizbauda šī sajūta pilnībā! Galu galā tā negadās bieži...

Esmu tukšpauris. To tik vien esmu iemācījusies, kā pasūtīt kafiju un kādu lapās. Bet nu, paldies par to pašu. Cenšos. Un centīšos.

Labdien! Mans vārds nu jau kādu laiku ir vakardiena. Vakardienas lūpukrāsa uz sejas, pustukša alus bunža uz grīdas un pelnutrauks aizaudzis kā ezīts...