kādreiz bija, bet nu, izbija

Time:	12:29 am.
Mood:	saldskābs.
Music:	Royksopp - Poor Leno.

Es vēl ilgi spītēšu (ticēšu?), ka sapņi nav sapņi ši nerealizējamā vārda pēc.
Jau pats vārds sapnis cilvēkos iedveš sajūtu - ne līdz galam, pārāk labi, neiespējami, skaisti, bez galējās iespējas.
Bet tam vārdam vienalga nav nozīmes pašam par sevi.
Es atkal vainošu katru individuālo uztveri.

Es atgāžos ar ķermeni, es atgāžu un pūšu neešos brubuļus, tādus, kas nereāli un netverami (nesapņaini gan). Es veidoju ar lūpām to formu, saturu, spīdumu un biolauka sfēras.
Un pēc pāraduma es tagad izeju laukā un apsēžos un jumta. Tikai ne šeit, ne šajā dimensijā un šaurumā

Comments: Read 7 or Add Your Own.

Time:	10:25 pm.
Music:	michael george - older.

Būtnes nemācās no savām kļūdām. Un bieži mēs tikai sevi apmānām iestāstot, ka tas notika nejauši, mēs apzināti gribas atkal ciest, mēs gribas būt tie vainīgie, mēs gribas lai mūs pažēlo, mēs vienkārši gribam būt kādam.
Tik vienkārši - gribēt būt vajadzīgam - tik maz vārdu un tik skaidri izteikta vēlēšanās
Būt vajadzīgam. Tas taču ir tik maz prasīts, bet nē, mēs to vēl pamanāmies iepīt pārvērstos mājienos, nenoteiktos žestos, vispārīgos minējumos..
Redz kā.

Comments: Read 2 or Add Your Own.