kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Saturday, June 26th, 2004 |
|
||||
|
Īstenībā - Valmiera, tas būtu lieliski. Vienai, bet lieliski. Varbūt pat ar obligāto literatūru padusē un mūziku ausīs. Un varbūt pat tieši no Valmieras uz Madonu. Tas būtu jauki. Vismaz kaut kas nebijis. A īstenībā uz Slovākiju negribas braukt. Nezinu kaut kāda apātija pirmsmiega kārtējā. Bet autobuss velk. Ā tak vēl apdrošināšana. Fui. Kautkādi plāni jāsastāda, lai atcerētos, bet negribu. Nevajag man to visu - ja atcerēšos, tad būs arī labi, a atcerēšos, ja gribēšu atcerēties, tad arī lai tā paliek. |
||||
|
|
|
||||
|
Un, kamēr kosmosa kuģi vago plašo Visumu, es atkal un atkal ar gludekli braucu pa dēli šurpu un turpu. Gludekļus vispār vajadzētu mobilizēt un tad, kad tie nav pieslēgti pie strāvas, ar tiem varētu braukāt pa tepiķi mazi bērni, vai arī tiktu veikti fiziskie eksperimenti " Kas notiek, ja ar karstu gludekli brauc pa ledu? " Manam kaķim ir par īss apakšžoklis. |
||||
|
|
|
||||||
|
Atkal kino, kārtējais pietam. Bet piestaigāšana uz "Kabuki" man iet vareni pie sirds, es pat nospriedu, ka tur varētu dzīvot un neiet ārā vispār, ja man par brīvu dotu ēst. Tur pat toletē skan mīlama mūziciņa, nerunājot par madraci, kuru es novietoti iekš " slīdošās letes" vispirms no vidus uz augšu paceļot, piekārtu pie griestiem luminescējošos 3-apļu akvārijus, kuros nebūtu zivju, tikai brubulīši, jo zivīm man tā liekas tur ir varen garlaicīgi, jo tur pat nav ūdensaugu. Shame. Un vēl varētu tur dzīvot daži kadri no manas sērijas, un viņiem arī varētu par brīvu dot ēst, mēs varētu reklamēt moš restorānu, tad mans plāns varētu virzītie suz priekšu. Kaut uz 5 dienām. Tika nospriest jau, ka 8.jūlijs tiks svinēts tieši tur. Ņamm suši - tas ir mans dzīves sauciens Tātad ieejot jau iepriekšminētajā toletē, kur skan itin piemīlīga mūziciņa un mēģinot novilkt bikses izrādās, ka es sēžot mājās uz grīdas un aizšujot nejaušo ieplēsumu esmu piešuvusi klāt apakšbiksi. Vērienīgi patizli, bet diezgan lādzīgi. Sanāca tāpāt, ka pie šuvējas man mērot bikses ar spraužamajām kniepadatām arī piesprauda nelaimīgās apakšbikses klāt un es kādas 2 minūtes mēģināju atkabināties. Bet diezgan pozitīvi un pasmaidoši! Manam kaķim joprojām ir ļoti īss apakšžoklis. Plānoju iesaukai "Žoklis" atrast piemērotu personu-nēsātāju arī skolā. Cheers! |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||