| Pie vietas |
[Feb. 11th, 2004|04:00 pm] |
Esmu atspārdīta un vietā atsēdināta kā pienākas.
Tik nogurusi,ka atkal Ticu.
Un paļaujos,ka ir labi tā,kā Tu dari,ka tā vajag.
Un es nezinu,kas būs rīt.Un vislabāk-nezinu arī nākamo pusstundu.
Un Tu šoreiz neesi Tu.Tu esi tikai cilvēks.Tāpat kā es,mēs visi.Tikai spēļu kauliņš kādā sarežģītā galda spēlē.Spēļu kauliņš ar kādu nebūt aicinājumu .
Aicinājumu būt. |
|
|
