Pie vietas |
Feb. 11th, 2004|04:00 pm |
Esmu atspārdīta un vietā atsēdināta kā pienākas. Tik nogurusi,ka atkal Ticu. Un paļaujos,ka ir labi tā,kā Tu dari,ka tā vajag. Un es nezinu,kas būs rīt.Un vislabāk-nezinu arī nākamo pusstundu. Un Tu šoreiz neesi Tu.Tu esi tikai cilvēks.Tāpat kā es,mēs visi.Tikai spēļu kauliņš kādā sarežģītā galda spēlē.Spēļu kauliņš ar kādu nebūt aicinājumu . Aicinājumu būt. |
|