Pierod, pierod pie vienatnes. Esmu jau tik tālu pieradis, ka man jau šī problēma draud. Vai patiešām tā ir problēma? Man itkā pietiek ar draugiem. Cilvēka daba ir jocīga. Ne velti brīžiem gribu lai dažas manas cilvēcīgās īpašības un vēlmes man nebūtu.

Kā man viena draudzene teica - uzradīsies tas otrs cilvēks tad, kad vismazāk to gaidīsi un patiesībā būsi tā pieradis pie vienatnes, ka to otro cilvēku tev nemaz nevajadzēs!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt ne problēma. Izvēle/liktenis/sagadīšanās dzīvot savādāk. Nu ja, savādāk.:)
Vakar tramvajā satiku savu senu druzhku, viņai tāda kopdzīve, tāda kopdzīve...
Tad nevilšus nākas salīdzināt- nu kāpēc tā? Kāpēc man tā nav? Vai tāpēc, ka neprotu vai negribu, vai esmu domāta kam citam?

Muļķības likums- tā tiešām ir-vīrieši uzrodas tajos periodos, kad vispār netiek par to domāts un par to kaukc, kad ir citas prioritātes. Un tad, kad viņi panāk, ka kļūst par manu prioritāti...kaut uz vienu vienīgu dieniņu to sajūt...tad-čau.savdabīgas medības...:/

(Reply to this) (Parent)