Tas pats, jo man saka to pashu :) Tagad, njemot veeraa apstaakljus, nekas taads nav teikts.

Dziivoshanaas juutu pasaulee ... manupraat, tajaa momeenta, kad ir ieguusts tas, peec kaa tiecamies, tad taas vairs nemaisa dziivot kaa ir tagad. Tad varees arii nodotiescitaam lietaam. Es nevareetu teikt, ka tagad buutu dizhi vieglaak :)

Tas jau Tev vinjam jaasaka nevis man lai precee nost :)) tomeer ja maac shaubas, ka ja arii tas notiktu, bet neilgtu ilgi, tad labaak nevajag. Par sevi varu teikt tikai to, ka savaa zinjaa man ir jaasaka paldies par klusumu briidi jo, lai arii cik savaadi tas nebuutu, bet tas ir naacis par labu arii man. Es esmu sapratis kaut ko un atbriivojies no nedroshiibas, shaubaam ... M un nekaadu shaubu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A vot pateikšu arī!:))

Man te runājot tā pēkšņi pieleca, ka precēšanās ir tāda forša sevis iekšēja sakārtošana, jo cilvēks jūt, ka ir izdarījis izvēli.
Tikpat forša sajūta ir, kad beidzot pielec, kas ir dzīves profesionālais aicinājums.

Nu jā. Un tad jāsāk to kopīgo pasauli būvēt pa ķieģelim vien.
Un laikam jau tad var to apvienot ar citām lietām, tad, kad ir sagaidīts abpusējs Jā.

Šaubu nav? Man nav šaubu par to, ko jūtu, bet ir šaubas par to,vai viņam to vajag. Visdrīzāk, ka ne.
Katrā ziņā apelācija kādreizējam: "man to nevajag" man vēl nav iesniegta.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir jau preceeshanaas ok ... tikai tad, kad ir iistais cilveeks un tam ir pienaacis laiks.

Shaubas nav tik tieshaam par sevi ... shaubas par citiem. Tomeer taadas jau liekas buus vienmeer vienam par otru :)

(Reply to this) (Parent)