| Kārtējais |
[Nov. 11th, 2003|03:53 pm] |
Es ir pūcīgs. Pat dikti dikti.
Ui kā es neciešu, ja kāds, kuram uz to nav ne mazākās tiesības, pretendē uz manu vienpatības un brīvības daļu. Tagad, kad esmu radošajā virpulī iekšā, man ir ļoti svarīgi izdarīt savas lietas, piemēram, šodien ir jāpabeidz viena lietiņa no stila lietu projektiņa un varbūt tomēr jāaiziet uz Sprīdīti amerikā. Ir tāds fīlings. Un fīlings klusēt un nerunāt.
Bet te uzrodas vīrietis. Da kas pa vīrieti-puika un diktē savus noteikumus!!!
Un puika viņš ir nevis tāpēc, ka viņam ir 22, bet tāpēc, ka viņš spītīgi nereaģē uz manu brīvības daļu, uz manām vēlmēm un vajadzībām.
Mēs, ziniet, iesim nevis uz kino, bet uz kafūzi pļāpāt par Dikti SvarIgo Viņu un Dikti Svarīgām Viņa Lietām. Kaut arī es esmu tik IZLIKUSIES no sava projektiņa, ka nerodu sevī spēkus iespringt priekš cilvēka, kurš nepamatoti skraida man pakaļ un ko esmu dzīvē satikusi vien, lai arī garas, bet 2 reizes!!! Un šajās divās reizēs nav noticis vai sajuties nekas Tāds, kādēļ es viņam klausītu, kādēļ uzticētos, kādēļ fanotu par to, kā viņš dzīvo, tik ļoti, lai atteiktos kaut no dažiem savas dzīves kvadrātcentimetriem.
Man nepietiek laika visiem maniem mīļajiem un tuvajiem, kuriem tiešām esmu vajadzīga, tas ir sadalīts tiem, ko ļoti vēlos satikt, nepietiek laika visām grāmatām, ko esmu atlikusi izlasīšanai, idejām, kas ir galvā, bet nepaspējas tapt realizētas...
Un vēl vajag laika tiem, ko nevaru satikt, bet par kuriem ir jāpadomā.:)
Lietas, kas tikai drusciņ patīk – nu tām man šobrīd nav ko piedāvāt.
Tad kāpēc, lai man atrastos laika tev, kas prasi man atteikties no manas dzīves?!
MESJĒ, JŪSU PRĀTĀ NAV NEKĀ PAR KO MIRT!!!
Un dzīvot.
Lai dzīvo Patriarhāts, taču nu esmu pietiekami uztrennējusi iekšējo fīlingu, kurš IR un kurš nav VĪRIETIS.
Esmu sapratusi Laika vērtību, esmu sapratusi Mīlestības vērtību.
Neizniekojiet sevi sīkumos! Ejiet turp, kurp jums Jāiet! Esiet ar tiem cilvēkiem, kas jums dvēselē rada. Vai neesiet nemaz – esiet vien paši sev.
Teiksiet – fui kāda JEGOISTE? |
|
|
| Comments: |
A kāda heka pēc netiek piekopts - negribu un nedaru?!
Protams, tas neattiecas, piemēram, uz darbu. Kāda jēga izrādīt mākslīgu ieinteresētību, vai līdzjūtību???
Vai es kaut ko kārtējo reizi pārpratu??? :)
Man parasti ĻOTI lēni pielec, ko es gribu un vai es gribu kaut ko ar kādu konkr. cilvēku.
Reizēm vajag gadus 3 , lai tā kārtīgi pielektu. Tā, ka saprotu, ka nekad neatleks.
Reizēm es kļūdos ar tām pirmajām antipātijām. Jādod taču cilvēkam iespēja.
Kaut gan nē - nu man visbeidzot ir pielecis, ka šoreiz- ņefiga.:)
Labāk viena šovakar iešu gar Daugavmalu klīst.:)
jā, jā... egoiste gan, bet šoreiz labā nozīmē... es bieži ļauju sev kāpt uz galvas, satiekos ar cilvēkiem ar kuriem nevēlos, veltu tiem laiku, dodu iespēju, meklēju viņos labo, kaut ko kam pieķerties... bet priekš kam? pirmais iespaids reti, kad ir maldīgs... es izmētāju savu laiku, iztukšoju savus radošos un enerģijas spēkus - velti... es jau sev solījos, ka vairs netērēšu laiku uz cilvēkiem, kuriem nevēlos to dāvāt... reizēm grūti cilvēkam acīs to pateikt, jo reizēm it kā nav kam piekasīties, bet dvēselē jūtu, ka nebūs ar šo cilvēku nekā kopīga... solījos... heh. zinu, ka būs ne viena vien reize, kad šo solījumu kaut kāda iemesla pēc pārkāpšu, bet censties jau nav liegts. jā, būsim egoistes!!! galu galā mēs dzimām, lai piepildītu savus sapņus, nevis svešas iegribas :)
Precīzi.Dzīve ir pārāk īsa, lai to izdāļātu ne-savējiem, nozogot tiem, kuri IR SAVĒJIE.:) Un to nu tiešām var "nolasīt" jau pirmajās daž. Nozīmē-Saskarsmes stundās.:)
Un vēl- ir jābūt drosmei, lai savus sapņus- atrast un būt ar īstajiem cilvēkiem piepildītu, pametot un neatskatoties tos, kas bijuši vien patīkama, ērta droša osta, vientulības vai citu trūkumu aizlāpītāji. Tā nav labi.
Par Undīni, kad nāks tuvāk.:) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
