magnolia - Viss tas pac un šķiršanās [entries|archive|friends|userinfo]
magnolia

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Viss tas pac un šķiršanās [Jul. 16th, 2003|11:13 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Joprojām dzīvojos dažādos pārdzīvojumos par šīs nedēļas nogales pasākumu.
Tā jau ir tradīcija, ka šādu nozīmīgu pasākumu organizēšanā vienumēr nākas izdzīvot vai visu emociju gammu. Bezspēcības sajūtu-“kas man vienai to vajag, sasodīc?!”, vientulību,neatkarību, dusmas, cerības, paļāvību, ka viss kā parasti beigās izdosies labi, prieku, ka pienācis kārtējais lielais un spilgtais pasākums, padošanos, spītību, greizsirdību, dusmas, mīļumu, vienaldzību, nogurumu, smagumu, azartu, aizrautību, gandarījumu, atsvešinātību,paškontroli un kāpšanu sev pāri, lepnumu, bailes,svētsvinīgu ticību, stressiņu un mieru... Un tas viss beigsies, kad, atgriezusies mājās, aizvēršu aiz sevis durvis. Eh, laikam man to visu vajag-cilvēkus, emocijas, cīņu... ar pliku mākslu (dažādās nozīmēs) nepietiek...

Tam visam pa vidu man vēl būs jāsatiek mans Bijušais, ar kuru mēs sen atpakaļ vienojāmies kopā šo pasākumu organizēt-viņš tā teikt, saorganizē puišus, es meitenes... Nespēju sagremot kā jūtas cilvēki pēc ŠĶIRŠANĀS, kad ir bijuši kopīgi pasākumu plāni, pienākumi, kur vēl bērni... ja man jau tagad viss ir šreijā-jau pēc Gadījuma, kas ilga nieka pāris intensīvus mēnešus, kuros gan tika izsapņoti sapņi par ģimeni, par dzīvi Liepājā, māju pie jūras un lielu mellu suni- atsevišķi identiski sapņi, kam tā arī nesanāca saplūst vienā. Atkal skan Coldplay- mūsu “ilgi un mierīgi” simbols. Dīvaini, attiecības ir pārrautas, bet kaut kas turpina dzīvot. Kas paliek, ja atrēķina kopīgu telpu,vēlmes un gaitas, ciešu klāt-būtni, maigumu, mazo jauko mašīnīti, naudu izklaidēm, šīs lūpas un rokas, vienam otra gaitu, mērķu un izjūtu pārzināšanu, kaitīgos ieradumus, dzīves vēsturi un dīvainības...
Kad atskalda nost to visu, kas man vairs nepieder, nekad nav piederējis un kam nav iespējams piederēt... Ja atsakās no visa, kas reiz sagādāja tik daudz drošības sajūtas un prieka...un kā vairs nebūs nekad... tomēr Kaut Kas paliek... Draudzība?
Kāpēc es neprotu izšķirties godam? Varbūt viss ir vienkārši-pilnīgi jāšķiras tad, kad nav vairs pilnīgi Nekā, kāpēc tikties?
linkpost comment

Comments:
From:[info]aga
Date:July 16th, 2003 - 01:25 pm
(Link)
Re kaa - izraadaas, ka viss ir pavisam nopietni...
[User Picture]
From:[info]magnolia
Date:July 16th, 2003 - 02:09 pm
(Link)
No organizatoru puses vienmeer viss ir nopietni-ja par pasaakumu! tas nenoziimee, ka tur arii taa buus.:)
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:July 16th, 2003 - 02:23 pm
(Link)
vispār jau gandrīz vienmēr turpina dzīvot, un tā arī vajag :) mīlestība ir dzīva būtne, kas spēj eksistēt arī neatkarīgi no saviem radītājiem
[User Picture]
From:[info]magnolia
Date:July 16th, 2003 - 02:57 pm

par domu spēku

(Link)
Arī man ir tādas mistiskas izjūtas par to, ka domas par kādu aizceļo pie šī cilvēka un ka tās& manas jūtas spēj kaut ko ietekmēt, uzlabot, sakārtot mūsu attiecībās arī tad, kad tās fiziskā telpā nenotiek.Tādēļ ir vajadzīgs pailgi pabūt prom no tā otra, lai ieraudzītu, vai trešais ir vai nav.Vai tā varu otram palīdzēt? Un vai manī vispār šobrīd ir tik daudz spējas dot? Ir tādi mirkļi, kad spēcīgi labi padomāju par sev svarīgiem cilvēkiem, mjā , nevar būt, ka tas nesasniedz adresātu!
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:July 16th, 2003 - 03:08 pm

Re: par domu spēku

(Link)
spēks dot, un jo īpaši mīlestību, rodas tikai dodot.
[User Picture]
From:[info]magnolia
Date:July 16th, 2003 - 04:02 pm
(Link)
..un tad kluust mazaak aktuaali -njemt.
teorētski zinu,praktiski reizeem sanaak. laikam jaatrenneejas.:) vakardienas atzinja peec 1 pareizas=dodoshas riiciibas, ka miilestiiba jau atkal ir ne tik daudz juutas, cik nesavtiiga darbiiba.