| Mistērija par sapni un mīlestību/ M. Zālīte, J. Lūsēns |
[Sep. 26th, 2003|09:33 am] |
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs
šo nepabeigto pasauli
Dievs deva, teikdams - radi tālāk,
Es zinu pats, - vēl prieka maz,
Es zinu pats, - vēl puķes bālas.
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs.
Man vajag tavu lūpu kvēles.
Man vajag tavas taisnības,
Un iesākums ir vārds uz mēles.
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs.
Man vajag tavu roku spēka.
Man vajag tavas gudrības
Un tava nožēlotā grēka.
Šo nepabeigto pasauli
Dievs deva, teikdams - zini vienu -
Kas tumšā naktī nojaukts tiek,
Tev atkal jāuzceļ pa dienu.
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs.
Man vajag tavu sapni skaisto.
Un tavā sirdī ļauj man slēpt
Šo pasaulīti, Dieva laisto.
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs.
Es nevaru bez tavas dvašas.
Es nevaru bez zemes šīs.
Es nevaru bez tevis paša. |
|
|
