Mistērija par sapni un mīlestību/ M. Zālīte, J. Lūsēns |
Sep. 26th, 2003|09:33 am |
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs
šo nepabeigto pasauli Dievs deva, teikdams - radi tālāk, Es zinu pats, - vēl prieka maz, Es zinu pats, - vēl puķes bālas.
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs. Man vajag tavu lūpu kvēles. Man vajag tavas taisnības, Un iesākums ir vārds uz mēles.
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs. Man vajag tavu roku spēka. Man vajag tavas gudrības Un tava nožēlotā grēka.
Šo nepabeigto pasauli Dievs deva, teikdams - zini vienu - Kas tumšā naktī nojaukts tiek, Tev atkal jāuzceļ pa dienu.
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs. Man vajag tavu sapni skaisto. Un tavā sirdī ļauj man slēpt Šo pasaulīti, Dieva laisto.
Man palīdzi! - tā lūdza Dievs. Es nevaru bez tavas dvašas. Es nevaru bez zemes šīs. Es nevaru bez tevis paša. |
|