|
[Aug. 14th, 2018|12:24 pm] |
|
|
|
Comments: |
Draudziņ, esmu brīvajā kritienā. Ir kalkulācija, turpināt sev ļaut sapņot, vai noskaidrot aukstu grimasi un nepieļaut sev krist vēl vairāk. Arī tāpēc ir iemesls, ka nedrīkstu nevienam sevi "piedāvāt", jo jau esmu totāli dubļos ar seju. Man katru reizi izdodās tikai "žēlastības pēc" atkal piecelties.
Nu jau Tu kļūsti pārāk dzejisks, es labāk iegrimšu seriālā, kamēr neesmu galīgi apvainojusies.
Nebarojos ar pažēlošanu, ar uzmanību gan. Gribu "uzdāvināt Tev ko skaistu, ja varu" /hospitālenes atteferējums/
Laikam man arī savajadzējās uzmanību, tikai nezinu, kur lai šobrīd dabū.
Tu esi diezgan ļoti aizņemts ar sevi. Man kļuva kaut kā bēdīgi.
Tāpēc esmu viens, un par to arī kliedzu, lai kam ir saprāts, nebojā sev dzīvi.
Uuuun..Tev izdevās mani saraudināt, apsveicu!
To es daru profesionāli. Tikpat labi kā izvedu no šīm sajūtām. Tas nav kontekstā, bet vienīgais glābiņš ir domāt par mīļiem cilvēkiem, arī par cibiņu K, kas burtiski izglāba mani no suicidālas depresijas, G, jau daudzminēto. Pagaidām vēl neko foršu neesmu Tev pasniedzis. Sēžu virtuvē ar pieri pret skapi, urbjos tik gaidītajās magnolijas piezīmēs, un nekas gudrāks šovakar diezvai būs.
Lūk, kpc man ir kaķis, viņai nav nekādu kalkulāciju, viņa vnk mani mīl, kamēr dzīva.
Kad viens mans gudrs draugs redzēja, ka manas attiecības ar G (tā pati bērna mamma) jūk ārā, viņš teica, kaķis ir mana meitene. Tā tiešām ir, viņa man staigā pa dzīvokli visur pakaļ, un ir laimīgākā, kad apguļos, un viņa var būt klāt. | |