pateicīgs klusums.veltīts neredzamajam cilvēkam |
[Mar. 8th, 2004|10:13 am] |
|
|
|
Comments: |
Zinu.Tieši tāpēc nevajag iet par tuvu šim atvaram.Audzini raksturu! Man ir vieglāk-es šos atvarus varu uzzīmēt.Uzdāvināšu Tev kādu no tiem atvaru zīmējumiem. Kaut kad.Turies kā vīrs!:)
From: | girts |
Date: | March 8th, 2004 - 10:46 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nav jau tik traki un varbuut kaadreiz vajag arii iekrist tajaa atvaraa. Ne jau visi atvari ir melni un tumshi :)
Pienjem no manis arii apsveikumu shodienas dienaa :)
Nepatīk man tā atvaru sajūta.Nepatīk,ka dzīves izjūta sagriežas kājām gaisā,nepatīk,ja prāts neklausa un darbā nepatikšanas,nepatīk, ja negribas neko darīt-tikai domāt un atcerēties,un iztēloties.Nepatīk. Varbūt baidos.Pazaudēt manu labi sakārtoto dzīveli.:)
Pieņemu apsveikumu,lai arī tas uz mani šobrīd maz attiecas.
Vienīgi,ja uzradīsies kāds,kurš mani PIENAGLOS atkal pie zemes.:))
From: | girts |
Date: | March 8th, 2004 - 10:53 am |
---|
| | | (Link) |
|
Njaa, taa ir. Liekas, ka dziive ninteresanta, baala un vajadzeetu kaut kaa sakratiit. Taa riktiigi. Kad saac kratiit, tad saproti, ka tas nav nemaz tas ko veelies. Ka paaraak daudz sakratiijies. Ka vajag atpakalj to, kas bija :)
Es te pēdējās dienās esmu atradusi pavisam vienkāršu recepti sev-IR LABI TUR,KUR ES ESMU un kas man ir. Un kad šī attieksme paīstam iekšā NOSTRĀDĀ,tad sāk notikt brīnumi un piepildīties vēlēšanās,negaidīti. | |