Nepatīk man tā atvaru sajūta.Nepatīk,ka dzīves izjūta sagriežas kājām gaisā,nepatīk,ja prāts neklausa un darbā nepatikšanas,nepatīk, ja negribas neko darīt-tikai domāt un atcerēties,un iztēloties.Nepatīk.
Varbūt baidos.Pazaudēt manu labi sakārtoto dzīveli.:)

Pieņemu apsveikumu,lai arī tas uz mani šobrīd maz attiecas.

Vienīgi,ja uzradīsies kāds,kurš mani PIENAGLOS atkal pie zemes.:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njaa, taa ir. Liekas, ka dziive ninteresanta, baala un vajadzeetu kaut kaa sakratiit. Taa riktiigi. Kad saac kratiit, tad saproti, ka tas nav nemaz tas ko veelies. Ka paaraak daudz sakratiijies. Ka vajag atpakalj to, kas bija :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es te pēdējās dienās esmu atradusi pavisam vienkāršu recepti sev-IR LABI TUR,KUR ES ESMU un kas man ir. Un kad šī attieksme paīstam iekšā NOSTRĀDĀ,tad sāk notikt brīnumi un piepildīties vēlēšanās,negaidīti.

(Reply to this) (Parent)