Magnesia

Sazvanīju to viesnīcu atkal un vienojāmies, ka pirmdien jāzvana par konkrētu dienu un laiku, kad tikties, neesmu jau vienīgā kandidāte.
Bet vispār sāk izklausīties pēc nenopietnas vietas. Vai arī tas latvietis izsakās ne pārāk sakarīgi.
Uz jautājumu par to, ar kādu algu var rēkināties pēc tam, kā atbildi saņēmu, ka to jau tā nevarot pateikt. Nu labi, varbūt uz vietas būs skaidrāka bilde, ja līdz tam tiks...

Uh, saņēmu savu kasti no Raivja. Nu šito pārvadātāju iesaku - vislabākās atsauksmes jau kuro reizi. :) Savējais.
Rupjmaizīte, dzērvenes. :) Jādomā, kur to salikt (galvenais, lai tomēr nesabojājas pirms apēšanas), ieskaitot dzērvenes. Lielāko tiesu dzērveņu saliku saldētavā, vienu rupjmaizes klaipu ar varētu turpat, ja ielīdīs. Eh... Grauzdiņi. mmmm. Un kā pārsteigums - melleņu zefīrs (būs jānodegustē). Nu forši.
Bučas mammucim. :***

Kaut kāds piņķeris ar to Leonu, kas ir vai nu mana vecvectēva brālis, vai nu dēls. Ja brālis, tad vajadzētu būt stipri jaunākam, jo viņa dēls ir tikai 6 gadus jaunāks par manu tēti. Diemžēl arī no Leona sievas vairs neko uzzināt nevar, jo vairs nav šai saulē. Bet, cik saprotu, Sergejs ir ticies ar mana vectēva otro sievu...
Turklāt gan vecvecvtēvs, gan Leons esot aizbraukuši uz Vāciju prom. Leons esot saucis arī sievu līdzi, bet dienesti atturējuši.

Bet internetā atradu gan Holandē savu uzvārdu ar pirmo burtu "V", gan ar "h" beigās, gan bez, gan Amerikā ar burtu "F", gan Vācijā (laikam abos variantos). Pārsvarā visi, kas uzrādās netā, ir jau tai saulē. Tam, kas feisbukā ar man līdzīgu uzvārdu, uzrakstīju vēstuli, bet abildes nav.

Eh, laikam jāmet miers šitam ciltskokam uz kādu laiku un jāsāk ķerties klāt intensīvāk darba meklēšanai.

Šodien tāds vējš, ka trakums. Kad brauc pret to - tā it kā visu laiku kalnā mītos.

Darbā jezga. Kolēģe, kura man iepatikusies - vienkārši patīk patiesi cilvēki - piesaista mani tādi un tikai tādi. Kolēģe izbesījusies šodien. Par darba devēja negodīgumu, nevienlīdzību, netaisnīgumu un visu pārējo.
Arī viņa nedomā šeit pārāk ilgi palikt.