Magnesia

Mazliet gan satrauc, vai izdosies gulēt pa dienu. ne tikai tāpēc, ka pa gaismu.
Lielākoties tāpēc, ka cits liels jaunums, ka Ieva, Antras vecākā meita, ar bf un dēlu atgriežas dzīvot mūsu mājā. It kā tikai līdz janvārim, kad šie brauks atpakaļ uz LV. Abi faktiski bez darba. Bijām 6 cilvēki. Nu tā - pieņemami. Tagad 9 cilvēki! No tiem 2 bērni. Nu labi, Nikola vēl tā, smaērā klusa un mierīga un dienas pirmajā pusē dzīvojas pa skoliņu. Nabaga Uģis, kas tagad guļ vienā istabā ar visu Ievas ģimeni. Bet arī es iespējams, nebūšu nekāda laimīgā, zinot, ka Nils nav nekāds klusais bērns - nevaldāms, nekontorlējams, skaļš. Nevienu neklausa.
Nu cerams, izdosies pagulēt visā tajā jampadracī.


ak, jā, vēl - pārtraukumi vairs nebūs 2, bet būs viens. Pat nezinu vēl, kā būs labāk. 2 pātraukumu būtībā patika tas, ka tas sadala darbadienu vairākos posmos un vieglāk sagaidīt dd beigas. Ne visai , ka nakts maiņai tas pārtraukums ir dikti tuvu dd beigām, kad jau esi izbadējies... 5h bez pārtraukuma. Bet tas tamdēļ, lai Amazone var atļauties ēdnīcu "algot".

Šodien notusēju nomodā līdz 6 rītā. Noguēju līdz 13. Ilgāk nevarēju un tos pašus nepilnvērtīgi, jo mājinieki darbināja vakuumētāju, trokšņoja utt. Nu redzēs, kā ies tālāk. Mājinieki jau arī visi vēl nezina, ka tagad strādāšu pa naktīm. Vecmāmiņa, tā vismaz parasti piedomā pie guļošajiem. Antra arī šad tad.

Njā. sursurs pieminēja, ka atlikušajās 2 nedēļas dienās ritmu čakarēšu. Tagad nudien nezinu, kā būt we - turpināt dzīvot pa naktīm vai lāgoties atpakaļ uz cilvēcisko režīmu. Un kā būt, piemēram, ar svētdienas tirgu. Jo uz to tomēr aizstaigāt gribas. Ieraduma pēc? Varbūt. Bet tomēr tur var atrast visu ko un gribas atrast vēl šo to, lai varu aizsūtīt uz LV. :)

Šonedēļ man vēl klāt nāk arī brīva pirmdiena.

Nakts maiņu sakarā bija pat sapulce par to, ka nakts maiņas ir grūtas, bet procenti tāpat jāsasniedz, taču centīsies "make more fun during peak time, but in terms of safety" :D 

Par cik esmu kontraktnieks, mani arī nemetīs ārā pēc peak time. Aģentūras darbiniekus no nakts maiņām parasti pēc tam izšķiro.

Nupat tikai izlasīju vēstuli, ko administrācija sacepusi. Neko jaunu neuzzināju laikam.

Dabūju peli, bezvadu. Bet kaut kā man nesanāca atrast, kur es varu touchpadu atslēgt.

Mazliet dīvaini.

Šodien pie Antras atrbaucis ciemos viņas brālis. Tāds tusētājs un, un nav svarīgi... Ar Uģi sadomājuši uz klubu iet un prasa, vai iešu līdzi. Nepatīk man klubi, sen vairs nefanoju par tiem un to atmosfēru, izņemot, ja kāds special pārtijs, bet šad tad jau var aiziet arī tāpat. Tomēr šoreiz nobremzēju. Pat ņemot vērā, ka visi apstākļi ir labvēlīgi, bet kaut kas manī nobremzēja... Vai nu tā pati nepatika, omas trūkums vai kas cits. Iesīkstēšana jau arī laikam.
Kad biju tomēr sadomājusi, ka eh, lai jau iet. Šie bija jau prom.

Bet nu ir tā, kā tam jābūt laikam. Doma par to, ka varētu aiziet, laikam pienāca aiz tā, ka pietrūkst šeit to aktivitāšu. Būtu man tās te pietiekamā apjomā, par klubiem i doma nenāktu.
man cita veida rush patīk.
Tik šeit nav daudz domubiedru tām. :(

Bet kaut vai vienkārši pavadīt laiku brīvā dabā. Šodien tādā ziņā nolažojos.... ar to režīma maiņu... vēlu piecēlos, izkasījos. Aizgāju līdz centram, konstatējot, ka ir tāds foršs laiciņš, miers. Ja pilsētā tāds miers, tad šo mieru izbaudīt kādā jaukā, klusā, rāmā vietā, kā, piemēram, Crown lake park, būtu pavisam forši. Bet bija jau vēls, ja zinām, ka ātri tumšs metas.

Par rītdienu vēl figu zinu, vai negulēšu līdz rītam un tad iešu uz svētdienas tirgu uc, vai iešu gulēt, vai vēl kaut ko citu. tad jau redzēs...