![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ceļš turpinās.
Posted on 2013.10.18 at 00:27Fīlings::
happy
31.08.
Beidzot ceļā uz turieni, kurp velk jau daudz spēcīgāk.
Joprojām nav atbildes no cs. Nav pozitīvas atbildes. 2 vienīgie atbildētāji nebūs pieejami. Neko darīt - gan jau būs labi. Gan jau kāda vietiņa atradīsies.
Sicīlietis aizveda mani uz kādu servizio pie šosejas.
visai ilgi tur medīju un, neskatoties uz to, ka 2 vīrieši paši pienāca pie manis uzprasīt, kurp es dodos, ilgi bez panākumiem. Varētu ar kādu fūri kaut kur tikt, ja tās kaut kur brauktu - Itālijā principā fūres pa ned nogali nebrauc - dažas manīju braucam kaut kur, bet principā - aizliegts.
Beidzot apstājas kāds...francūzis, kurš kaut ko angliski. Izrādās - marokietis, kas dzimis Francijā, bet strādā netālu no Venēcijas, šobrīd dodas atpūsties kaut kur netālu esošajā pludmalē. Viņš tā mīklaini izteicās, ka laika viņam gana (neskatoties uz to, ka gaida zvanu kuru katru brīdi. Saka, ka aizvedīs līdz pašai Triestei. Nē, nu fantastiski. Es jau uzrakstu sev zīmi ar nākamo "pietur"punktu Ravenna. Ieved viņš mani Slovēnijā un redzam zīmi, ka līdz Ravennai 70 km. Izskan verdikts - tas taču nav tālu... un aizved mani līdz pašai Ravennai.
Pats trakākais bija ar maksāšanu par bāni... Kaut kur braucam un iebraucam vietā, kur parasti jāmaksā par bāni - kā tas ir Itālijā, Francijā utt. Automāti uz šosejas, kur paņem talonu un vēlāk apmaksā. Bet tur nevar neko apmaksāt, neviena nav, apjukums. Labi - braucam tik tālāk. Nevar ta nevar, vabrūt atcelts (haha).
Pēcāk pie kāda cita toll punkta policija mūs aptur (robeža) pārbaudīt dokumentus un skatās, ka mums nav uzlīmes logā. Tie 2 poliči dikti prasījās un 1 dikti teicās, ka par to sods pienākas. Mēs (es) izstāstījām situāicju, kā bija. Un izrādās, te ir tā kā Austrijā (biju aizmirsusi), ka jāpērk benzīntankos.
Nu man izdevās sarunāt, ka nemaksāsim soda naudu (300 eiro).
Fūū, izsprukām - Pierunāt šoferi iegriezties Ravennā un uztaisīt ekskursiju neizdevās - viņam tomēr nu jau jābrauc atpakaļ.
Bet šeit tā silti palika - ir tiiik jauki cilvēki pasaulē, neiedomājami. Gribējās viņam buču iedot, bet nokautrējos - mazums ne tā saprot.
Laikam kā kompensācija par aizvakardienu.
Kā nākamos nocopēju cūkvedējus. Runā tikai horvātiski. Pagrūti, jo krievu valodai nav nemaz tik līdzīga - nedz viņi saprot krievu val, nedz es horvātu.
Domāju, ka izlaidīs mani tai nosaukumā, kur teica, bet laikam tomēr nē. Benzīntanks. Liels, bet tur tāda maza iela, kas ved manā virzienā, pa kuru necik daudz auto nebrauc. Pēc ilgas muļļāšanās izdomāju tomēr apstaigāt benzīntanku. Apjautājot visus, sapratu, ka šī nav laba vieta stopēšanai uz Plitvici - galīgi garām. Jautāju ari, vai nebrauc uz Karlovac (tuvākais pilsētiņš ceļā uz turieni mazliet gan ar līkumu), bet arī bez rezultātiem. Parunājos ar 1 darbinieku un prasīju, kā labāk tikt uz Plitvici. Viņš teica, ka viennozīmīgi caur Karlovac jābrauc. Viņa kolēģis brauc turp, tikai tas būs 22 naktī.
Pateica arī, ka faktiski visi šajā benzīntankā esošie klienti brauc uz Karlovac - pat, ja ne iekšā, tad var izlaist pie šosejas nogrieziena.
Sākusi intensīvi aptaujāt par Karlovac, konstatēju, ka viss jau butu labi, bet te cilvēki pārsvarā brauc atpūsties un mašīnas ir pilnas. Beigās tomēr izdodas atrast 2 slovēņus, kas mani aizved.
Izlaida pie toll stacijas, kur vēl kāds stopētājs no Vācijas pienāk papļāpāt. pats tikko no kāda festivāla, pateica, ka Plitvicē var tikt, nemaksājot par biļeti. Nekas jauns tas man nebija, vien pārliecību ieguvu - ka tiešām. Pavēstīja, ka viņam naudas neesot (iemeslu neatceros, bet šķiet, ka teicās apzagts esam), bet es nevaru daudz palīdzēt, man ar skaidruci arī švaki pat, ja viņš tiešām apzagts.
Drīz vien fūre apstājas un ne reizi vien aicināja bruakt ar viņu uz Splitu - esot daudz skaistāk par Plitvici - tur vispār nekā neesot. es tomēr spirinos pretī, neskatoties uz to, ka fūrists droši vien man piedāvātu arī nakšņot fūrē - tomēr seksu arī droši piedāvātu. bet citādi - bija ok, nekādu šaubu. Pa ceļam vieni cimmeri vien - kāpēc neraksta citā valodā kā tik vācu? Cimers tur, cimmers šeit. Interesanti, ka šoferis, kurš ir maķedonietis, arī runā kaut cik tikai vācu, ja svešā mēlē.
Aizveda mani līdz kādi 15 km bija palikuši līdz pašai Plitvicei un teica, ka nekādā gadījumā nevajag stopēt naktī. Nu labi, labi, nestopēšu.
Izkāpusi ārā, iemanu kārtējo cimmeru - taisni uz stūra, kur mani izlaida. Eju meklēt kādu dzīvu dvēseli (ir nakts). Pat izdodas atrast. Pat ir numuriņš. Dārgs gan. Samaksāju eiro, pēdējā banknote, zdāču dabonu vietējā valūtā (pati uzprasījos). Istabiņa solīda, beidzot dabonu uzlādēt abus nosprāgušos telefonus, dabonu pat internetu maķenit. Brokastis - zviedru galds - ņem, cik gribi. Pie tam - normālas brokastis.
Interneta signāls manā numuriņā ir gana sūdīgs - bet neko darīt - kādu brīdi pasēžu uz trepēm starp stāviem, kur signāls labāks.
Gurns nobrāzts no tā, ka somas svars liek bikšu striķim rīvēties. Bet nevaru tur laikam neko izdarīt, jau tā laižu vaļīgi, lai nav vienā līmenī ar somu. Ja laidīšu brīvāk - bikses nokritīs. :D
Uz angļu Nr atnākusi sms, ka Bosnijā maksa par zvanu tāda un tāda, par sms tāda un tāda utt. Bosnijā neesmu bijusi, bet te ir tuvu robežai - ne velti hostu arī meklēju Bihačā, par cik tā ir tuvākā pilsēta.
11h 4 šoferi ~460 km.
Beidzot ceļā uz turieni, kurp velk jau daudz spēcīgāk.
Joprojām nav atbildes no cs. Nav pozitīvas atbildes. 2 vienīgie atbildētāji nebūs pieejami. Neko darīt - gan jau būs labi. Gan jau kāda vietiņa atradīsies.
Sicīlietis aizveda mani uz kādu servizio pie šosejas.
visai ilgi tur medīju un, neskatoties uz to, ka 2 vīrieši paši pienāca pie manis uzprasīt, kurp es dodos, ilgi bez panākumiem. Varētu ar kādu fūri kaut kur tikt, ja tās kaut kur brauktu - Itālijā principā fūres pa ned nogali nebrauc - dažas manīju braucam kaut kur, bet principā - aizliegts.
Beidzot apstājas kāds...francūzis, kurš kaut ko angliski. Izrādās - marokietis, kas dzimis Francijā, bet strādā netālu no Venēcijas, šobrīd dodas atpūsties kaut kur netālu esošajā pludmalē. Viņš tā mīklaini izteicās, ka laika viņam gana (neskatoties uz to, ka gaida zvanu kuru katru brīdi. Saka, ka aizvedīs līdz pašai Triestei. Nē, nu fantastiski. Es jau uzrakstu sev zīmi ar nākamo "pietur"punktu Ravenna. Ieved viņš mani Slovēnijā un redzam zīmi, ka līdz Ravennai 70 km. Izskan verdikts - tas taču nav tālu... un aizved mani līdz pašai Ravennai.
Pats trakākais bija ar maksāšanu par bāni... Kaut kur braucam un iebraucam vietā, kur parasti jāmaksā par bāni - kā tas ir Itālijā, Francijā utt. Automāti uz šosejas, kur paņem talonu un vēlāk apmaksā. Bet tur nevar neko apmaksāt, neviena nav, apjukums. Labi - braucam tik tālāk. Nevar ta nevar, vabrūt atcelts (haha).
Pēcāk pie kāda cita toll punkta policija mūs aptur (robeža) pārbaudīt dokumentus un skatās, ka mums nav uzlīmes logā. Tie 2 poliči dikti prasījās un 1 dikti teicās, ka par to sods pienākas. Mēs (es) izstāstījām situāicju, kā bija. Un izrādās, te ir tā kā Austrijā (biju aizmirsusi), ka jāpērk benzīntankos.
Nu man izdevās sarunāt, ka nemaksāsim soda naudu (300 eiro).
Fūū, izsprukām - Pierunāt šoferi iegriezties Ravennā un uztaisīt ekskursiju neizdevās - viņam tomēr nu jau jābrauc atpakaļ.
Bet šeit tā silti palika - ir tiiik jauki cilvēki pasaulē, neiedomājami. Gribējās viņam buču iedot, bet nokautrējos - mazums ne tā saprot.
Laikam kā kompensācija par aizvakardienu.
Kā nākamos nocopēju cūkvedējus. Runā tikai horvātiski. Pagrūti, jo krievu valodai nav nemaz tik līdzīga - nedz viņi saprot krievu val, nedz es horvātu.
Domāju, ka izlaidīs mani tai nosaukumā, kur teica, bet laikam tomēr nē. Benzīntanks. Liels, bet tur tāda maza iela, kas ved manā virzienā, pa kuru necik daudz auto nebrauc. Pēc ilgas muļļāšanās izdomāju tomēr apstaigāt benzīntanku. Apjautājot visus, sapratu, ka šī nav laba vieta stopēšanai uz Plitvici - galīgi garām. Jautāju ari, vai nebrauc uz Karlovac (tuvākais pilsētiņš ceļā uz turieni mazliet gan ar līkumu), bet arī bez rezultātiem. Parunājos ar 1 darbinieku un prasīju, kā labāk tikt uz Plitvici. Viņš teica, ka viennozīmīgi caur Karlovac jābrauc. Viņa kolēģis brauc turp, tikai tas būs 22 naktī.
Pateica arī, ka faktiski visi šajā benzīntankā esošie klienti brauc uz Karlovac - pat, ja ne iekšā, tad var izlaist pie šosejas nogrieziena.
Sākusi intensīvi aptaujāt par Karlovac, konstatēju, ka viss jau butu labi, bet te cilvēki pārsvarā brauc atpūsties un mašīnas ir pilnas. Beigās tomēr izdodas atrast 2 slovēņus, kas mani aizved.
Izlaida pie toll stacijas, kur vēl kāds stopētājs no Vācijas pienāk papļāpāt. pats tikko no kāda festivāla, pateica, ka Plitvicē var tikt, nemaksājot par biļeti. Nekas jauns tas man nebija, vien pārliecību ieguvu - ka tiešām. Pavēstīja, ka viņam naudas neesot (iemeslu neatceros, bet šķiet, ka teicās apzagts esam), bet es nevaru daudz palīdzēt, man ar skaidruci arī švaki pat, ja viņš tiešām apzagts.
Drīz vien fūre apstājas un ne reizi vien aicināja bruakt ar viņu uz Splitu - esot daudz skaistāk par Plitvici - tur vispār nekā neesot. es tomēr spirinos pretī, neskatoties uz to, ka fūrists droši vien man piedāvātu arī nakšņot fūrē - tomēr seksu arī droši piedāvātu. bet citādi - bija ok, nekādu šaubu. Pa ceļam vieni cimmeri vien - kāpēc neraksta citā valodā kā tik vācu? Cimers tur, cimmers šeit. Interesanti, ka šoferis, kurš ir maķedonietis, arī runā kaut cik tikai vācu, ja svešā mēlē.
Aizveda mani līdz kādi 15 km bija palikuši līdz pašai Plitvicei un teica, ka nekādā gadījumā nevajag stopēt naktī. Nu labi, labi, nestopēšu.
Izkāpusi ārā, iemanu kārtējo cimmeru - taisni uz stūra, kur mani izlaida. Eju meklēt kādu dzīvu dvēseli (ir nakts). Pat izdodas atrast. Pat ir numuriņš. Dārgs gan. Samaksāju eiro, pēdējā banknote, zdāču dabonu vietējā valūtā (pati uzprasījos). Istabiņa solīda, beidzot dabonu uzlādēt abus nosprāgušos telefonus, dabonu pat internetu maķenit. Brokastis - zviedru galds - ņem, cik gribi. Pie tam - normālas brokastis.
Interneta signāls manā numuriņā ir gana sūdīgs - bet neko darīt - kādu brīdi pasēžu uz trepēm starp stāviem, kur signāls labāks.
Gurns nobrāzts no tā, ka somas svars liek bikšu striķim rīvēties. Bet nevaru tur laikam neko izdarīt, jau tā laižu vaļīgi, lai nav vienā līmenī ar somu. Ja laidīšu brīvāk - bikses nokritīs. :D
Uz angļu Nr atnākusi sms, ka Bosnijā maksa par zvanu tāda un tāda, par sms tāda un tāda utt. Bosnijā neesmu bijusi, bet te ir tuvu robežai - ne velti hostu arī meklēju Bihačā, par cik tā ir tuvākā pilsēta.
11h 4 šoferi ~460 km.