Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, June 30th, 2005
Time |
Event |
10:51a |
Man ir papēži. Dikti smuki, rakstaini. Sasprēgājuši. Un mazliet sāpīgi - kreisais, ko lecot no ezera ārā apsitu. Labais ir vienārši smuks. Man ir acis. Ar miegiem iekšā. No rīta gan ar ķeksīti ķeselēju ārā, bet still - miegi paliek miegi. Man rokas - pušumainas. Tur kur tulznas pārsprāgušas. Man ir kājas - saskrāpētas, zilumainas, rētainas. | 4:47p |
Produktīvi.
Tagad ir produktīvi. Man protams, gribētos, lai ir perfekti. Tāpēc viss ir jāiztīra un jāsakārto. Jāizmazgā. Jānopucē.
Dīvaini. Šorīt no rīta satiku vīriņu, kuru nebiju redzējusi desmit gadus.
Pie pusdienu galda sagribējās mīlēties. Baseinā. Vai vismaz vannā. | 7:45p |
Somā iepakošu acis, matu šķpsnu, zobus, mēli, pirkstus (vismaz īkšķi), krūšu spalvas. Visu tevi nevaru. Un tad es būšu laimīga.
Katru vakaru izvilkšu no somas un mēness gaismā pētīšu tavus atgriezumus (izgriezumus). Un smadzenēs tevi restaurēšu.
Viiiiiii, cik es būšu laimīga. Un vakariņas man negribēsies. | 11:09p |
Man tikko uzlabojās oma. Jancis piesolīja no ledusskapja atnes ledu, jo pēc saldējuma viņš vienpadsmitos naktī neies un savu posteni neatstās. Man Jancis patīk. Tikai ne no rītiem. No rītiem man vēl nāk miegs. Bet viņam vairs nē. Un tad ir pilnīgs čau. Man patīk mūzika, ko Jancis klausās. Bet ar izņēmumiem, protams.
Un katarīna man arī patīk. Viņa ir amsterdamā un vēl neguļ. Droši vien daudzi tagad vēl neguļ.
Bet man ir skaisti mākoņi. Debesīs. Aiz loga, gan tikai. |
|