Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, January 10th, 2005
| Time |
Event |
| 11:05a |
Cik labi atgriezties pēc atvaļinājuma darbā. Liekas, ka esmu ne tikai fiziski 5. (7.)stāvā, bet arī garīgi. Bet vakarā, nokāpjot, izejot uz ielas, sajūtas nāks atpakaļ. Var būt nekāpt lejā? | | 12:04p |
Vēl nevaru un nevaru tam noticēt. Tāpat, kā , ja kāds nomirst negaidīti. Tu ilgi nespēj tam noticēt. Tev liekas, ka tas ir dzīvs. Kaut gan patiesībā - miris. | | 3:51p |
Saule apžilbina acis un tu uz brīdi kļūsit akls…
Tumsa tik tumša, ka ne nieka nevar saskatīt, un tu tikai tausties…
Bet tu esi laimīgs, jo zini, ka redzi.
Tu esi laimīgs, jo zini, ka jūti.
Ir pārmērības.
Ir remdens ūdens.
Ir ass sals.
Ir svelmējoša saule.
Esi tu.
TU esi.
Pasaulē.
Lielajā katlā, kur visa kā tik daudz.
Ir vieta vēl tev.
Ir vieta vēl man.
Un vēl kādam un kādai.
Un nāk saule un iespīd katlā.
Un saulē tu ieraugi sevi zem torņiem pie vārtiem ar smiekliem acīs un prieku balsī, ar vēju matos un sirdi plaukstā… | | 4:35p |
Viņiem ielejā kļuva par šauru. Un arī saule tur reti bija. Un vējš nekad nekāds. Tikai lietus reizēm. Un viss. Un tad viņi nolēma kāpt ārā no ielejas un iet uz priekšu. Vajadzēja tikai vienoties, pa kuru ceļu kāpt ārā. Un tā ir māka vienoties. Atrast kompromisu. Atrast kopīgo ceļu. Daudzi to nevar. Un tad tomēr nolemj katrs pa savu pusi doties kalnā. Cits izdomā, ka negrib tomēr augšā. Ka var būt tur nebūs labi un paliek ielejā.
Bet viņi vienojās un gāja pa ceļu kalnā. Viens nogura, otrs palīdzēja, paņēma pie rokas. Abi apsēdās zālē un skatījās saulē. Tad gāja tālāk. Un tā uz priekšu. Jo tur ārā tomēr tik skaisti. Tur rozes zied. Tur brīnumainas pilis. Un upes un ezeri. Un viņš viņai veselu klēpi ar ūdensrozēm. Viņa viņam sauju ar zemenēm. Un viņi gāja tālāk un tālāk. Un satika dīvainus svešiniekus, kas mācīja dīvainas mācības. Un vēl tālāk un tālāk. Un priekšā bija kapakmenis. Un tur bija viņas vārds. Viņš noglāstīja viņas sirmos matus. Un krunciņas, kas bija no smiekliem radušās. Un viņš nolēma, ka jāiet tālāk. Jo viņi reiz satiksies un viņam būs ko pastāstīt par ceļā redzēto. Un tad bija arī viņa kapakmenis. Un bērni noglāstīja viņa sirmos matus un krunciņas, kas bija no mīlestības.
Un viņi tikās. Un runājās, runājās, runājās... | | 7:14p |
Pirms septinju gadu sajuuta. Shoriit atnaaca pie manis un seezh. Un ik pa briidim pirmschetru meeneshu sajuuta apseezhas pie blakus galdinja. Abas skataas viena uz otru, tad uz mani, tad atkal viena uz otru. Un abas tik liidziigas. Kaa taadas dviinju maasas. Un es vinju abu maate - dzemdeetaaja. Pasaule- barotaaja. Eh, negribas man nakti. Naktii moshkji no stuuriem naak mani mociit. Un sist. Un pleest aiz matiem. Un kost.
Man gribas vakaru. Mieriigu, reenu vakaru ar raspodinjiem un ievziediem. Un zalju zaali. Un abas taas sajuutas ievest gravaa, kur ievas zied un gliemezhi paarojas. Un strautinjsh burbulee. Un tad. Un tad iestaadiit vinjas tur. Lai uzzied baltas kaa ievas, dzeltenas kaa puupoli, maigas kaa raspodinji. Lai uzzied skaistas un klusas. | | 8:13p |
Tikai vaaja viduveejiiba. Nekas iipash. Un to var teikt par katru. To var pateikt par katru. Bet man negribas. Jo taa jau nav.
Un juus njeemaat un njeemaat. Viens njeema dziivesprieku, viens jauniibu, veel cits pashiedvesmu, veel kaads mieru, jautriibu, uzticiibu, uzciitiibu, klausiities prasmi, runaatprasmi, manas rozes pluuca un hiacintes. Priimulas grieza kleepjiem. Katram bija ko panjemt.
Un tagat. Tagat tikai stumbenji palikushi. Bet juus nebaidieties. Naaciet. Naaciet. Veel ir naatres, dadzhi, dusmas, naids, riebums, pretiigums, sliekas un taarpi. To zem ziediem neredzeejaat.
Bet man bija prieks par to, ka jums manos daarzos patika. Un bez visu juusu balsiim mani daarzi buutu tik klusi bijushi.
Tas viss jau bija domaats jums. Tikai es nezinaaju, ka juus pluuksiet un nesiisiet prom, atstaajot vieniigi saapes un izraustiitas saknes. Es nezinaaju, ka taada ir cilveeka daba. Visu cilveeku daba. Es biju mazliet citaadaak domaajusi. Man likaas, ka var priecaaties, nepostot. Bet laikam jau nevar. Tagat atnaaciet un aiznesiet arii visas naatres un dadzus, sliekas un taarupus. Un tad buus tukshums.
Bet ak juus gljeevie. Negribas. Nepatiik.
Nopirkshu seeklas un ieseeshu maardadzhus. Tie skaisti zied un ir peec velna dzeeliigi. Un veel mazaas klinshu pukjiites. Jo vinjaam tagad buus pareizaa augsne.
Un tad jau atkal - laipni aicinaati manaa daarzaa :) |
|