Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, January 9th, 2005
| Time |
Event |
| 6:30p |
Eh,
Pazaudeeju to pie kaa biju pieradusi. Ieguvu to, ko biju pazaudeejusi. Tagad starp pazushanu un atrashanu diivaina sajuuta - skumjas, bailes, nogurums, nespeeks, prieks. Viss kopaa sajaucies.
Bet dikti aatri es biju pieradusi. Ko no taa man buus maaciities? Eh, galvenais nenoskumt. Tas pazudushais un ieguutais savaa starpaa nesaliidzinaas. Taapeec nezinu, kas ir labaaks, vai esmu ieguveejos, vai zaudeetaajos. Bet laikam jau ka ieguveejos, jo viss, kas notiek, notiek uz labu :) | | 7:27p |
Man bija diivains sapnis. Man vajadzeeja (par sodu???) kaadai maajai sarkanus kjiegjeljus ar baltu kriitu balsinaat un tad ar caurspiidiigu laku paarklaat. Un lakaa bija salijis lietus iekshaa. Un vinja labi neklaajaas. Un mani kjiegjelji nesanaaca tik balit, cik tie, kas jau bija paarklaati ieprieksh.
Un tad es ar vecaakiem no upes vilku aaraa gliemezhvaakus un akmenjus. Uudenii vinji izskatiijaas pavisam citaadaaki, nekaa izceljot krastaa. Uudens bija ljoti auksts un man bija bail no uudenszaaleem, kas peekshnji no kaut kurienes saaka peldeet pa upi. It kaa kaads augshup pa straumi buutu vinjas tiishaam pleesis aaraa. Mees pagaajaamies tuvaak krastam, kur nebija taas zaales. Un turpinaajaam lasiit tos gliemezhvaakus. Mamma izlasiija dikti skaistus. Maneejie, izceljot no uudens bija dikti prasti un es sametu atpakalj. Un tad atkal es biju pie kjiegjelju balsinaasahanas.
Tad bija kaut kaada shkjirshanaas. Neatceros, kas no kaa - vecaaki vai es. Bet kaut kas shkjiiras. Un tad bija tante. Bet bija vinja slima. Tagad jau vinja ir vesela. Bet sapnii vinja veel bija slima un nestaigaaja. Guleeja paralizeeta, bet kaut kaa paarvietojaas. Un tad man vajadzeeja uz tualeti. Bet maajaa nekur nebija. Un aaraa lija lietus.
Un tad man iezvaniijaas telefons: "Ar tevi viss kaartiibaa?" | | 8:42p |
Gan jau vinja atnaaks. Gan jau iedos man roku. Man vajag, lai man iedod roku. Un paarved otraa malinjaa. Var buut mees abas vareesim paariet, jo nezinu, vai vinja jau tikusi paari. Var buut kopaa mums izdosies. Es ljoti ceru, ka kopaa mums izdosies. Paariet paari. Tur, kur otraa pusee jau gaida apsegloti zirgi.
- Sauliit, tev ar mani vairs nepietiek?
- Nu redzi, nee. Man tagad vajag veel kaadu. No aarpuses. Tu esi te iekshaa. Un man liekas, ka tu biji atkal iemigusi. Tagat pamodies. Man prieks. Jo bez tevis biju pavisam miiksta palikusi. Mosties, mosties. Un luudzu neaizmiedz vairs. Jo tagat man atkal pashai vajadzees buut stiprai. Un man vajadzees, lai kaads paliidz sienu uzcelt. Muuriiti. Nee, kaartiigu muuri un augshaa veel piikjus salikt vajadzees. Lai tik driiz neviens netiek klaat, Kameeri brunjas uzaugs un sacietees. Un tad jau mees iesim taalaak.
- Uzcelsim muuri, un piikjus saliksim. Un brunjas uzaudzeesim cietas cietas. Un neaizmirsti par to, kursh tev pie labaa pleca.
- Nee, par vinju es neaizmirstu. Vinjam es nodariiju paari. Dievinjsh droshi vien ljoti dusmojaas, kad es taa. Bet vinjsh mani izglaaba, kaa glaabis jau daudzas reizes. Un par to es saku paldies.
- Tagat tikai vieta jaatrod, lai varam saakt buuveet muuri un brunjas audzeet.
- Jaa, vieta ir jaaatrod aatri. Aatri. Citaadi mani samals gabalos. Un tad vairs nevajadzees muuri un brunjas. Tad buus balts krekls un logi, kurus no iekshpuses nevar atveert un durvis, kuras no iekshpuses nevar attaisiit
- Nu jau gan
- Nu labi, labi, tik traki vairs nav. Ir jau daudz labaak. Bet ir bijis. Tu zini, ka ir bijis.
- Zinu, taapeec meklee vietu.
- Abas mekleesim. Abas. |
|