| |
[Jun. 10th, 2012|04:55 am] |
|
Japānā ir tāādi second hand veikali, ka man lūst sirds, ka nepavisam nav naudas. Zāļu zāles, piekrautas ar drēbēm, un nav jau brīnums, jo iepirkšanās ir katras japāņu meitenes mīļākā nodarbe (ļoti vispārīgs apgalvojums), un tam visam patērētājsabiedrības vājprātam pēc brendiem un jaunām drēbēm, mūžīgam lokam, kaut kur sevi ir jāturpina. No grams par jenu atradumiem, rokoties cauri lupatu kalnam, līdz tirdzniecības centriem ar maison martin margiela, burberry un miu miu pa simtiņu un jil sander vai ralph lauren pa dažiem desmitiem utt utt. |
|
|
| |
[Jun. 10th, 2012|04:53 am] |
|
Katru nakti pa vienam Kurosavas sapnim. |
|
|
| |
[Jun. 7th, 2012|10:15 am] |
|
mani neinteresē keramika (un tamdēļ, protams, arī nepadodas), bet es to no visiem slēpju un eju uz keramikas nodarbībām, jo mūsu sensejs ir Masamichi Yoshikawa, kura starptautisko panākumu sarakstā ietilpst arī darbi Viktorijas un Alberta muzeja kolekcijā, un tā var tikt uz viņa studiju kalnos kopā ar asistentiem grilēt gaļu. savukārt mana mīļākā nodarbība ir kokgriešana. kopējam Hokusai un urbinam smalkas līnijiņas koka plāksnēs. ļoti relaksējoši. |
|
|
| |
[Jun. 7th, 2012|10:12 am] |
|
Lietus sezonā pārplūdīs upe (es neticu, upei iespaidīgas ir betona sienas!), bet jūlija beigas būšot kā pirtī. "Tikai atšķirība tāda, ka no pirts var iziet ārā. he hē," man vakar pastāstīja sensejs. |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2012|09:56 am] |
|
Nav mums te nekāds "Game of Thrones", bet "the rain is coming"! |
|
|
| |
[Jun. 2nd, 2012|06:27 pm] |
|
Kad pirms septiņiem gadiem sev uz kakla uztotevēju "kitsune", nebiju domājusi, ka pienāks brīdis, kad to varēs izlasīt katrs garāmgājējs. |
|
|
| |
[Jun. 2nd, 2012|09:35 am] |
|
kad dzelzsceļa stacijā aiz loga pa skaļruni kliedz tos visus paziņojumus japāniski, man vienmēr šķiet, ka ir sācies pasaules gals, citplanētiešu iebrukums, pāri pasaulei veļas cunami vai nāvējošs epidēmisks vīruss, un es par to uzzināšu tikai tad, kad būs jau par vēlu. |
|
|
| |
[May. 31st, 2012|06:55 pm] |
|
Vardes aiz durvīm kliedz tik skaļi, ka nevar aizmigt. |
|
|
| |
[May. 29th, 2012|10:43 am] |
milzīgs prieks par jauno veto un vāku jo sevišķi!
fotogrāfija, ja viss izdodas, mani dara laimīgu. |
|
|
| |
[May. 21st, 2012|02:51 pm] |
|
"I almost tend to think that memories are merely visions conjured up by the brain. People see the world they want to see, whereupon imagination and hallucination and projection go to work." (Hiroshi Sugimoto) |
|
|
| |
[May. 21st, 2012|07:31 am] |
esmu vīlusies saules aptumsumā. bija mākoņains.
man nekad nav bijušas īpašas problēmas izdarīt izvēli, bet Japāna pat man ir par daudz. Pat pēc principa, ka jāizvēlas askētiskākais variants. (lētākais?) ar vati bija viegli - man lūdzu baltu, vienkāršu, nevis kādā no varavīksnes krāsām. bet aploksnes un dāvanu maisiņi gan bija pārbaudījums! |
|
|
| |
[May. 20th, 2012|03:31 pm] |
Matu "slikto dienu" bildēs, kur sīkas čirkas man sasprogojušās ap galvu un zibspuldze noapaļo seju, es izskatos tieši tāpat, kā fotogrāfijās no laikiem, kad man bija 14 gadu. tikai dažas krunkas pierē nākušas klāt pa šiem 13gadiem.
rīt saules aptumsums. |
|
|
| |
[May. 17th, 2012|04:12 pm] |
|
Japāņu meitene Erina, kura gadu mācījusies Kanādā un salīdzinoši labi runā angliski, ir mūsu durvis uz jaunām draudzībām ar kautrīgajiem un angliski knapi runājošajiem skolas biedriem. Šovakar viņa paaicināja uz studentu izstādes atklāšanu Nagojas centrā un pēc tam uz izakayu, kas ir tāds kā Japānas ekvivalents pabam. Visi bija neidomājami jauki, izmaksāja dzērienus, apbēra mūs ar jautājumiem, kurus Erina tulkoja, teica komplimetus un sajūsminājās par manu tetovējumu (atšķirībā no Eiropas, kur visi prasa, ko tas nozīmē, šeit visi to var izlasīt - jā, jā, agrā jaunībā sev uz kakla uztotovēju kandži). Pat glīšais puisis, uz kuru slepus glūnēju izstādes runu laikā, un kurš ar savu skūto galvu, milzīgo pīrsingu ausī, balto kreklu un melnajiem svārkiem, atšķirīgs no visiem pārējiem apkārt, izskatījās iedomīgi vēss, kļuva pavisam mīlīgs, noņēmis savu sejas masku, un teicās nākt pie manis ciemos uz universitāti. |
|
|
| |
[May. 10th, 2012|09:14 am] |
es kādreiz skatījos uz savām "radošajām" draudzenēm, kuras uz sienām lipināja fotogrāfijas, stikla pudelēs dedzināja svecītes, pamazām noklājot ar parafīnu, kaltēja rozes, vēra krelles, sūtīja vēstules glīti izvītā rokrakstā, līmēja aploksnes, pašgatavoja dāvanas un auskarus, līmēja bildes albumos, veidoja n-tos pierakstu blociņus ar kino un muzeju biļetēm, dzenāja pa lietoto preču veikaliem pagājušā gadsimta nieciņus un visādi citādi "personalizēja" vidi sev apkārt, ar klusu nožēlu, ka es - tāda nekāda un garlaicīga ar tukšām sienām, slinkumu un neveikliem pirkstiem, un ik pa laikam sevi piespiedu kaut ko ķibināt un dekorēt. vēlāk samierinājos, bet tikai pavisam nesen sāku sevi mīlēt tādu - askētisku. Man patīk tikai ļoti vajadzīgas vai ļoti skaistas lietas, un lielākā daļa pašdarinājumu šajās kategorijās neietilpst. Es konstanti cenšos atbrīvoties no lietām, kuras, ja neņem vērā vecāku mājās paglabāšanā atstātās grāmatas, tāpat var satilpināt vien kādos četros čemodānos. Es regulāri teju vai paranoiski apceru, vai kāda lieta man ir vai nav vajadzīga, dzēšu failus no datora un nesu drēbes uz labdarības veikaliem. Mani neinteresē dekoratīvi nieciņi un lielākā daļa mēbeļu. Es kļūstu nervoza atsaiņojot dāvanas, jo ar lielu daļu nezinu, ko iesākt, kam atdot. Fotogrāfijas es glabāju kastēs, tāpat kā vecu mīļāko vēstules, bet bez sirdsapziņas pārmetumiem metu laukā apsveikuma kartiņas no nenozīmīgiem cilvēkiem. Negausīgi mani interesē tikai grāmatas, fotogrāfijas un skaistas kleitas. Un nevienu no minētajiem es patlaban tāpat nevaru atļauties iegādāties (un nekad diez ko neesmu varējusi hā hā).
Visas šīs pārdomas pēc ieglūnēšanas Nagojas dzīvokļbiedreņu iztabās. Viņām pie sienām lapiņas, bildes un plakāti, pie aizkaru stangām - kleitas un uz galda miljons blociņu un smaržkociņu, un par to visu viņas komplimentē viena otrai. Man - vien pāris vecāku jaunibas dienu foto uz spoguļgaldiņa, kur viņi vēl izskatās laimīgi. |
|
|
| Tokija |
[May. 7th, 2012|07:08 pm] |
Es esmu iemīlējusies Tokijā. Tās ritms un ugunis liek manai sirdij sisties straujāk, un es vairs neatceros savas iepriekšējās pilsētu mīlestības, tās ir maznozīmīgas un nebūtiskas.
Vakarnakt atgriezāmies Nagojā pēc astoņām dienām Tokijā, pavadītām klaiņojot pa pilsētu un paziņu mājām. Un es nezinu, kā lai visu pieredzēto sajūtu murskuli sakārto sakarīgos teikumos. Un es negribēju braukt atpakaļ. Un es gribu dzīvot Tokijā un staigāt pa tās ielām kā piederīgā, nevis tūriste.
Tokija ir monstrozi milzīga. Sagaidīju pūļu pārbāztas ielas un šaurību, taču tā vietā bija plašums un zaļojoši koki. Tirdzniecības centri - arhitektūras meistardarbi ar kokiem uz jumta. Mori muzejs ar skatu no 50kaut kāda stāva un korejiešu skulptores Lee Bul retrospektīvu, kuras iekārtojams bija tikpat ļoti izbaudāms, cik mākslinieces darbi, melnas istabas un spoguļu grīdas. Šibujas krustojumi ar cilvēku pūļiem kā mūzikas festivālā un milzīgiem tv ekrāniem, pa kuriem danco japāņu popzvaigznes. Ēdiens, kas tiek gatavots tavu acu priekšā, neskaitāmas mājīgas kafejnīcas un bāri. Meitenes pusdienlaikā uzposušās kā uz piektdienas vakara ballīti. Zeķītes, augstpapēžu kurpes un lietussargi. Daudzdzīvokļu namos paslēpušās galerijas un bāri, milzums muzeju un vintage veikaliņu.
Tokija piedāvā iztērēt naudu visos iespējamajos veidos. Kafejnīcas, uz kurām var nākt glaudīt kaķus. Veikali, kur mazos būrīšos tūkstošus vērti kucēni skumstot gaida savus nākamos saimniekus. Un miniatūrs trusis pa vidu. Saliec pats savu lelli un acu piedāvājums, salikts rindiņās pēc krāsas.
Runājoši tilti un eskalatori. Vilcieni, kas traucas virs galvas. Nevainojami iekārtoti parki ar miniatūriem dīķīšiem un debesskrāpju ugunīm fonā. Japāņu Elvisi Presliji dejo pa parku. Rindas, lai ieietu metro. Ieietu, kur nu vēl tiktu līdz platformai!
Un visi lieliskie cilvēki, ar kuriem iepazināmies! No vientuļa japāņu puiša, kurš visu savu dzīvi pavada darbā un izguldīja mūs uz grīdas savā div-reiz-divu kvadrātmetru istabiņā, aizveda paēst uz nomaļu ēstuvīti un pirti, līdz beksteidžam, dīdžeju uzsauktiem dzērienim milzīgā klubā un nepiedienīgiem piedāvājumiem.
Grafikas dizaineris kanādietis Sebastjans, ar kuru ballējāmies pa Šibuju un dzērām alu ielu krustojumā ar mirguļojošām izkārtnēm visapkārt. Ēģiptiešu izcelsmes amerikānis Amirs ar dzīvokli 13.stāvā, darbu modes biznesā un vājprātīgiem narkotiku stāstiem. Latviete, kura studē Tokijā, izguldīja mani savās mājās un izvadāja pa vintage un kolekcionāru veikaliem. "Tokija man ir iemācījusi, ka dzīvē ir iespējams viss," viņa man teica. Smukais japāņu-franču dīdžejpuika Kriss ar polaroīdkameru. Lost in Translation karaoke ar poli Mareku. Gleznotājs Robs no Kanādas un kasešu magnetafons mašīnu stāvvietā piecos no rīta. Ballītes līdz rīta gaismai, nakts miegs pēcpusdienā izgulēts parkā. Nagojā atgriezāmies ar stopiem. |
|
|
| |
[Apr. 25th, 2012|11:10 am] |
Japānā nedrīkst smēķēt uz ielas, bet drīkst restorānos un bāros.
Šodien pēc skolas uzkāpu uz jumta gaidīt negaisu ar cigareti un sakē šotu. |
|
|
| reliģiskā svētdiena |
[Apr. 22nd, 2012|10:59 am] |
|
Šodien piecas stundas lipināju māla Budu. |
|
|
| par japāņu puišiem |
[Apr. 21st, 2012|03:41 pm] |
|
Vakarnakt kā jau pieklājas piekdienas vakaram, nolēmām izpētīt tuvākās apkārtnes bārus. Sākām ar vienu, kas atrodas tepat degungalā - pāri ielai, un aizdomīgi saucas "restorāns un bārs". Sagaidījām apskretušu vietu ar japāņu vīriešiem gados, strebjot sake, bet nokļuvām japāņu jauniešu dzimšandienas ballītē. Mums iesoļojot pa durvīm, visi pēkšņi apklusa un pēc pāris sekundēm atskanēja izsaucieni līdzīgi "oooooo". "Beautiful", pie mums vērsās meitenes no blakus soliņa pie bāra. Tikmēr puiši aiz letes lēja dzērienus puspavelti un cienāja mūs ar šokolādi un cigaretēm. Vakars vainagojās ar dzimšansdienas torti, kuru visi ēda un viens otram baroja ar irbulīšiem, un saucieniem "I love you I love you I love you", mums ejot laukā pa durvīm, un solījumiem nākt ciemos atkal. |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2012|06:51 am] |
|
Adrešu vietā visi zīmē mapes vai apraksta, kādiem veikaliem vai kafejnīcām un stacijām blakus atrodas. |
|
|
| |
[Apr. 18th, 2012|04:11 pm] |
Labā ziņa savukārt tāda, ka meitenes man aizdeva naudiņu un sapirkāmies lielveikalā pilnus maisus ar pārtiku, pietiks mūžībai. Vakariņas bija karaliskas: rīsi ar sezama sēkliņām, grilēts tuncis (zivis šeit ir visai palētas!) ar apceptām sojas pupiņām (kas vispār maksā santīmus) un zaļajiem zirnīšiem. Un japāņu zaļās tējas kūciņas desertā!
Šodien pafotografēju Fionu rietošas saules gaismā uz jumta. |
|
|