maga - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
maga

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Tokija May. 7th, 2012|07:08 pm

maga
Es esmu iemīlējusies Tokijā. Tās ritms un ugunis liek manai sirdij sisties straujāk, un es vairs neatceros savas iepriekšējās pilsētu mīlestības, tās ir maznozīmīgas un nebūtiskas.
Vakarnakt atgriezāmies Nagojā pēc astoņām dienām Tokijā, pavadītām klaiņojot pa pilsētu un paziņu mājām. Un es nezinu, kā lai visu pieredzēto sajūtu murskuli sakārto sakarīgos teikumos. Un es negribēju braukt atpakaļ. Un es gribu dzīvot Tokijā un staigāt pa tās ielām kā piederīgā, nevis tūriste.
Tokija ir monstrozi milzīga. Sagaidīju pūļu pārbāztas ielas un šaurību, taču tā vietā bija plašums un zaļojoši koki. Tirdzniecības centri - arhitektūras meistardarbi ar kokiem uz jumta. Mori muzejs ar skatu no 50kaut kāda stāva un korejiešu skulptores Lee Bul retrospektīvu, kuras iekārtojams bija tikpat ļoti izbaudāms, cik mākslinieces darbi, melnas istabas un spoguļu grīdas. Šibujas krustojumi ar cilvēku pūļiem kā mūzikas festivālā un milzīgiem tv ekrāniem, pa kuriem danco japāņu popzvaigznes. Ēdiens, kas tiek gatavots tavu acu priekšā, neskaitāmas mājīgas kafejnīcas un bāri. Meitenes pusdienlaikā uzposušās kā uz piektdienas vakara ballīti. Zeķītes, augstpapēžu kurpes un lietussargi. Daudzdzīvokļu namos paslēpušās galerijas un bāri, milzums muzeju un vintage veikaliņu.
Tokija piedāvā iztērēt naudu visos iespējamajos veidos. Kafejnīcas, uz kurām var nākt glaudīt kaķus. Veikali, kur mazos būrīšos tūkstošus vērti kucēni skumstot gaida savus nākamos saimniekus. Un miniatūrs trusis pa vidu. Saliec pats savu lelli un acu piedāvājums, salikts rindiņās pēc krāsas.
Runājoši tilti un eskalatori. Vilcieni, kas traucas virs galvas. Nevainojami iekārtoti parki ar miniatūriem dīķīšiem un debesskrāpju ugunīm fonā. Japāņu Elvisi Presliji dejo pa parku. Rindas, lai ieietu metro. Ieietu, kur nu vēl tiktu līdz platformai!
Un visi lieliskie cilvēki, ar kuriem iepazināmies! No vientuļa japāņu puiša, kurš visu savu dzīvi pavada darbā un izguldīja mūs uz grīdas savā div-reiz-divu kvadrātmetru istabiņā, aizveda paēst uz nomaļu ēstuvīti un pirti, līdz beksteidžam, dīdžeju uzsauktiem dzērienim milzīgā klubā un nepiedienīgiem piedāvājumiem.
Grafikas dizaineris kanādietis Sebastjans, ar kuru ballējāmies pa Šibuju un dzērām alu ielu krustojumā ar mirguļojošām izkārtnēm visapkārt. Ēģiptiešu izcelsmes amerikānis Amirs ar dzīvokli 13.stāvā, darbu modes biznesā un vājprātīgiem narkotiku stāstiem. Latviete, kura studē Tokijā, izguldīja mani savās mājās un izvadāja pa vintage un kolekcionāru veikaliem. "Tokija man ir iemācījusi, ka dzīvē ir iespējams viss," viņa man teica. Smukais japāņu-franču dīdžejpuika Kriss ar polaroīdkameru. Lost in Translation karaoke ar poli Mareku. Gleznotājs Robs no Kanādas un kasešu magnetafons mašīnu stāvvietā piecos no rīta. Ballītes līdz rīta gaismai, nakts miegs pēcpusdienā izgulēts parkā. Nagojā atgriezāmies ar stopiem.
Link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.