Mirkļu konservācija - Nacionaalaa Speeka Savieniiba [entries|archive|friends|userinfo]
Saprāta balss

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Nacionaalaa Speeka Savieniiba [27. Jan 2005|23:10]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
LinkPiebilst

Comments:
[User Picture]
From:[info]macabre
Date:28. Janvāris 2005 - 00:10
(Link)
pag pag, kas te runaa apr atvieglotu pilsoniibas pieskjirshanu? patiesiibaa nezinu cik stingras tagad ir taas prasiibas, bet nedomaaju, ka tos grozhus veel valjiigaak vajadzeetu laist. ir tachu citi veidi, kaa stimuleet integraaciju - aizveert vai apgriezt finanseejumu krievu skolaam (galu galaa, kaapeec valstij jaafinansee skolas, kur nemaaca valsts valodaa), vareetu atstaat paariiti, kaa jau minoritaashu skolaam pienaakas (kaapeec lietuvieshi, polji un citi neprasa sev tik daudz cik krievi?), lai akal EDSO pie mums neskrien ar paarbaudeem. jaasaak ar jauno paaudzi - vechus, kas te nodziivojushi 40 gadus un nemaak ne valodu nedz zin veesturi jau nepaarmaaciisi. jaagaida tikai dabiigais atbirums.
[User Picture]
From:[info]piromanjaks
Date:28. Janvāris 2005 - 00:23
(Link)
Šīs kaut kādā ziņā sadistiskās tieksmes asimilēt vietējos krievus izsauks tikai vienu: etnisku naidu. Atceries, ka diplomātu tik ļoti gribēto Krievijas un lielvalstu respektu ŠĀDĀ veidā neiegūt. Puķins un banda bļaus skaļi par asimilāciju. Un ANO tas NEPATIKS. Labāk uztaisīt tā, ka ANO nepatīk, ka latviešiem dara pāri. Un NSS ir par mierīgu un civilizētu risinājumu - dekolonizāciju. Abas puses maksimāli iegūs no šī: latvieši paturēs savu tautību un suverenitāti un arī krievu paklīdeņiem neviens viltīgi un liekulīgi nelaupīs nost tautības paliekas. ANO un citas nāciju aizsardzības struktūras šādu domugājienu saprastu labāk par tieksmēm kādu asimilēt.
[User Picture]
From:[info]macabre
Date:28. Janvāris 2005 - 00:28
(Link)
un kaa buut ar tiem, kas negrib izbraukt no valsts (un es domaaju taadu buus absoluutais vairums)? izsuutiit? ko taadaa gadiijumaa dariit ar neskaitaamajaam praavaam pret valsti starptautiskajaa cilveektiesiibu tiesaa?

es domaaju, ka apgriezt finanseejumu minoritaashu skolaam buutu kaareiz labaakais variants. neesmu speciaalists izgliitiibas jautaajumos, bet man skjiet nelogjiski, ka valstij jaafinansee minoritaashu skolas tik lielaa meeraa. cik es esmu ar sho jautaajumu saskaaries - normaala starptautiska prakse ir daljeejs valsts un daljeejs privaatais finanseejums shaadaam izgliitiibas iestaadeem. un kursh tad gribees maxaat no savas kabatas? neexies suutiit beernus maaciities valsts valodu.