Dzīve

gaidu mirkli, kad pār manu galvu nāks apziņa, ka ilgāk kavēties jau būtu muļķīgi

nebiju redzējusi tik skaistu pavasari pilsētā - viss ir balts, skats no koju logiem ir vienreizējs - mazas mājiņas, kas slīkst ābeļu/ķiršu/plūmju ziedos

un smaržo, tā smaržo

man patīk
pēc stundām trijām uz gauju - skatīt kā ievas zied

esmu ieguvusi laiku - pāris dienu, jo Vineta ir aizņemta ar DD līdz ar to - negaida no manis neko vēl!!! :)

Viss sākās ar piektdienu, kad aizgājām uz kino - radās ideja palikt Rīgā vēl vienu nakti - māsiņa gan biš pukojās sākumā, bet nu palikām

bet ne par to stāsts - stāsts ir par stopēšanām, kas ir viens no atpūtas paveidiem

sestdienas rīts ( ap vieniem) - stāvam Juglā un pēc mirkļa piestāj burvīga mašīna ar tik skaistu un mīlīgu pārīti, džeks skaistām acīm, meitene jauka - tikām līdz sēnītei
nākamais vīrietis ved līdz valmierai - ārkārtīgi kulturāls un gudrs - visur bijis, visādas teātra izrādes redzējis , bija ļoti saturīga saruna

kopējā bilance - līdz valmierai tikām brīnišķīgi

nākamā diena - laižam uz Jelgavu

1ais šoferis valmierā - ekonomikas augstskolas students, 1. kurss, neprātīgi izskatīgs un jauks, un foršs un..., un..., un brauca ar salātzaļu moskvičiņu ( bet neiens vāģis mūs neapdzina :) )

2ais - lielais viadukts pirms Rīgas - tēmējam uz salaspili - aptur šoferis ar pretīgu un skaļu tuci tuci mūziku, līdz salaspilij nebūs, bet bišķiņ pirms tam ( okeij, kas mums - ka tik tuvāk)
knapi izturam mūziku, izkāpjam vietā, kur stopējot vēl nebiju bijusi, bet nu ko - stājos ceļa malā, īkšķis gaisā

3ais šoferis - uzzinot, ka stopēju uz Jelgavu izplūst smieklos - "meitenīt, pa šo ceļu jūs varat tikai līdz daugavpilij tikt, jelgava ir uz otru pusi, turklāt esat jau krietni nepareizi un tālu no īstā ceļa"
toties arī viņš bija jauks, labs cilvēks - meta riņķī vāģi un izbrauca vismaz 30 km līkumu, lai aizvestu mūs līdz Bauskas aplim, kur ceļš uz Jelgavu

Tur, protams, stāvam un visi uz mums dīvaini lūkojas [ drošvien domāja, redz, meitenes strādā.. hmm, šīs nav redzētas, vēl tādas jaunas izskatās un jau uz ceļa ]
apnika viņu pētošie skatieni un dīvainie smaidi - uztaisījām zīmi "Jelgava" un pēc mirklīša apstājās arī
4ā mašīna - sieiete ar meitu- šķiet tāda draudzīga ģimene
veiksmīgi tikām līdz Jelgavai

un tad šodiena -
no rīta ar vilcienu uz Rīgu, pastrādāju, papusdienoju, pasēdēju parciņā un sēdos 6. un uz Juglu sākt stopēt
kāds puisis piedāvāj stopēt kopā [ ha - gribēja, lai ātrāk paņem ] , bet nu stāvējām, stāvējām - neviens nestājas
pagāju tālāk, pāris mašīnas un es jau braucu

šinī mirklī morāle - mācieties LV ģeogrāfiju, jo šis nogriezās no šosejas tādā vietā un izlaida mani, kur vēl 4 km devos ar kājām lai vispār stopēt sāktu
otrā mašīna - džekiņš aizveda mani līdz mistiskam ceļam uz Valmieru, bet nu ko - stāvēju un stopēju tur
pēc mirklīša -
biju tik nogurusi, ka par spīti visam, iesēdos mašīnā pie diviem krievu puišiem, beigās izrādijās jauki puiši, aizveda mani līdz pat valmieras centram...

nu tā.. tgd esmu te, lai līdz trešdienai atpūstos, un tad no rīta atkal ar īkšķi gaisā uz Rīgu!

Sēžu praksītē - līdz četriem jāuzrauj vēl viens rakstiņš un tad jau aiziet atkal mirkļa atpūta :)

kkāds joks - šodein aizeju uz kkāda projekta prezentācijas pasākumu Gētes institūtā, un pēc min 5ām saprotu, ka tas notiks vācu valodā :)
tā nu sēdēju divas stundas, centos sakopot visas savas zināšanas no vidusskolas lai saprastu vismaz par ko bija projekts..

bet nu viss top un būs arī raksts - nākamnedēļ vispār jutīšos kā kings - divas lielās ziņslejas un divi raksti - gandrīz vai prieks pašai

turklāt šādi darbojties paralēli sāku jau plānot savu vasaras atpūtu, kas pagaidām gan rādās kā zvilnēšana pludmalē vai pie tv, bet nu kopumā rezultāts būs patīkams - burvīga atpūta!

un tgd spiedzu aiz priekiem savā istabiņā!!!!!

redz cik tālu gp noved cilvēku - tāda sajūsma par to, ka Silkāne ir apstiprinājusi manu gp anketu [ varbūt tādēļ, ka uzsāku anketēšanu, nesagaidot apstiprināšanu - jo sabijos no laika trūkuma]

bet pēc viņas e-pasta varēja izspriest, ka nebūt neesmu sabojājusi attiecības ar savu gp vadītāju - un cerības nokārtot šo draņķa lietiņu atkal ir atjaunojušās!!!!!
[ iespējams, ka tomēr pirmo gadu būšu izviklusi bez parādiem un liekām problēmām :) ]

izlasīju Santā interviju ar miljonāru Valēriju Karginu, un nesapratu, vai apskaust viņu vai žēlot. Tik tādu asu, skarbu interviju nebiju sen lasījusi. Cilvēks pilnībā pārliecināts par sevi, bez mīlestības vajadzības, aprēķinātājs. atļaušos nocitēt dažus fragmentus

"Jaunībā jau mums vēl gribas, lai mūs mīl, bet, jo vecāki kļūstam, jo tas mums ir vienaldzīgāk."
"Cipari, kas raksturo cilvēku, runā par viņu labāk nekā cilvēciskās simpātijas."
".. draudzībai jābūt uz savstarpēja izdevīguma pamata. bez tīras draudzības jābūt arī kādam ekonomiskajam pamatam."

jaut.: "Vai jums nekad nav bijusi vēlme uzrunāt kādu parastu cilvēku, pajautāt, ko viņš domā par dzīvi?'
V.K.:"Nē, tas mani neinteresē. Jo es jums pusstundas laikā, izpētot statistikas datus, varu pateikt, kas interesē vidējo cilvēku Latvijā. "
šis citāts mani visvairāk apmulsināja - kkā sasaucās ar Rīgas laika anekdotēm par vidējo Latvieti...

nu jā, turpinājumā sekoja par to, ka viņš nekad nevārīs sev kafiju, negatavos brokastis, reti pats vadīs mašīnu un tā - jo no viņa vnk neviens to negaida.

nezinu, tiešām mēs esam jau tik tālu, ka lai maksimāli atvieglotu sev dzīvi, daram tikai to, ko no mums gaida. Atceļam dzīves baudas,aizmirstam cik lieliski smaržo rīta kafija mirklī, kad Tu uzlej ūdeni no tējkanas. Redzi apmierinājuma otra cilvēka acīs par pasniegtajām brokastīm. par to maijpuķīšu pušķi, ko pats esi salasījis ( jo, kā teikts šinī pašā intervijā - " kādēļ man dāvināt sievietei ziedus, ja no manis gaida briljantus? " ) .
Varbūt tad tiešām vajag atslēgt visus sensorus, kas uztver cilvēciskumu, simpātijas, izveidot formulas, un visu pārrēķināt kādās īpašās mērvienībās.
briljantu mērām 10 000 000 cilvēciskuma vienībās, patiesu smaidu 10 cilvēciskuma vienībās.

1. kārt - kādā veidā var tikt vaļā no neciešamām, nepanesamām, neizturamām muguras sāpēm? [lai spētu vismaz padomāt par kko akadēmisku, nevis tikai par gultu, kur tāpat nav ērti un nevar pagulēt dēļ sāpēm!]


2.kārt - kur, pie velna, Tu ( respektīvi - mana dārgā māsa) esi pazudusi - lūdzu ieslēdz tel., lai varu Tev piezvanīt [ es neesmu dusmīga, man vnk sāp ]

Valmiera smaržo pēc pavasara - tā pa īstam
lietus smaržo pēc pavasara, gaiss smaržo pēc pavasara
atraitnītes smaržo un ievas pie pašas Gaujas

šodiena ir tā diena, kad vajadzētu ar basām kājām visiem, visiem baudīt

nu labi, citreiz. [jo tāpēc, ka vajadzētu, nevis gribētos]

KSA'istiem varētu būt interesanti - skarbs vīrs tas Lato Lapsa

rakstiņš par mediju attieksmi, kad tiek notiesāts kāds žurnālistiņš:
http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/99703

es sapratu, kādēļ neguļu - nevis sirdsapziņa, bet muguras sāpes.
laikam nekad, nekad nav bijusi tik slikta fiziskā veselība kā šogad

ironiski - kad Tev ir viss, lai justos lieliski, fiziskās sāpes visu noēno-gribētu, lai kādu mirkli nebūtu jādomā par kādu sāpošu ķermeņu daļu

vēl joprojām nenāk miegs

rīt sākšu veikt gp aketēšanu

kārtējo reizi pārliecinājos, ka ir brīnišķīgi dzīvot statoil tuvumā
sajūta kā vasarā, jo četros jau ir gaišs ārā

pēc 5 h miega esmu piecēlusies
un miegs vairs nav ne prātā - vai tas varētu būt īstais mirklis pastrādāt? :)

pirms studiņas atklāju, ka nespēju vairs mierīgi gulšņāt - ja neesmu līdz nāvei nogurusi, tad nespēju aizmigt, jo galvā epārtraukti gp un laika plānošana
turklāt, vai var odot gp bez n burta tekstā - tas saplīsis uz klaviatūras un jāspiež vairākas reizes, lai uzrakstītos
bremzē rakstīšanu
un dažkārt vnk epamanu, ka trūkst
:)

man ir labi un es ķeršos pie gp

nopietni ķeršos

.. perfekti iztīrītu istabu
.. pedantiski sakārtotu plauktu
.. mūzikas mapes iztīrīšanu un sakārtošanu
.. ideālu kārtību dokumentos, kas atrodas datorā
.. atkārtotu šreka2 , Taxi3 noskatīšanos
.. visu citu lekciju darbu izdarīšanu
.. īstas, pagatavotas pusdienas
.. saziņu ar sen nerunātiem draugiem
.. drēbju skapja sakārtošanu

un es noteikt vēl kko esmu piemirsusi

vakar neaizgāju uz klubu tikai tāpēc, ka parādījās nežēlīgas galvas sāpes ( zāles tomēr nedzēru, jo bija lietots % )

pirms miega gandrīz vai noraudājos no sapēm
un trakākais, ka sāp vēl joprojām - izdzēru divus citramonus - uz stundu bija labāk

interesanti - es varu dzert vēl - kāds bija atļautais daudzums dienā?


[tieši šodien, kad jāstrādā - galva nav ar mani!! ]

Ir jāpārcieš kāpuri, lai tiktu pie tauriņa

Dodos uz riidzinju. Vajadzètu buut jaukam vakaram,nu luudzu!
Paarsteigumu pilna pasaule

Kä jüties?
Paldies,slikti.

Un kuru vispär interesè tas kä es jütos?